Aicinājums domu biedriem

Tue, 02 Dec 2025 05:52:00 +0000

(Atjaunināts 2026.10.15.)

Ievads

Mēs sevi esam pozicionējuši kā kreisi nacionālu partiju. Kreisās (sociāldemokrātiskās) partijas,

atšķirībā no labējām partijam, iestājas par sociālo taisnīgumu. Kreisās partijas var atpazīt pēc tā

ka tās savās programmās un savā darbībā aizstāv progresīvā nodokļa sistēmu. Vēl partijas var

iedalīt nacionālistiskās un kosmopolītiskās. Nacionālistiskās partijas iestājas par nacionālu valsti

(mūsu gadījumā - par latvisku Latviju ar latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu).

Kosmopolitiskās partijas iestājas par multikulturālu valsti.

Latvijā visus šos neatkarības gadus pie varas ir bijušas labējās partijas, kuras tikai 2018.

gadā Pasaules bankas, Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas komisijas spiediena rezultātā

ieviesa visai vāji izteiktu progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Loģisks ir jautājums - kāds ir šo labējo partiju devums valstij? Devums ir valsts parāds uz

2024. gada 31. janvāri 17,8 miljardi eiro (https://lvportals.lv/skaidrojumi/360859-valsts-parads-

2024-gada-ka-to-atdodam-cik-katru-gadu-maksajam-un-kam-esam-parada-2024) un tik liela

sociālā nevienlīdzība, ka Latvija pēc šī parametra ierindojas Eiropas savienības valstu saraksta

lejas galā (https://www.auseklis.lv/raksti/raksti/sociala-nevienlidziba-latvija-un-eiropa).

Mēs sevi esam pozicionējuši arī kā nacionālu partiju. Tas izriet no tā, ka mēs nacionālo kultūru

uzskatām par vērtību un no tā, ka šo vērtību vislabāk var saglabāt un attīstīt tikai nacionālā valstī

ar valsts atbalstu nacionālai kultūrai.

Ievada nobeigumā:

1)Iesaku izlasīt žurnālā (“Ir”, 2025.g,,11-17. dec.) interviju ar Nobela prēmijas laureātu

ekonomikā Filipu Agjonu. Ieskatam citāts no šīs intervijas: “Esmu kārtīgs sociāldemokrāts,

stingri ticu progresīvajai nodokļu sistēmai un tam, ka bagātnieki nedrīkst izvairīties no

nodokļiem, un es ticu sociālajai mobilitātei”.

2)Iesaku izlasīt grāmatu (Ričards Vilkinsons, Keita Pikita. “Līmeņrādis”), kurā ir izklāstīts

kādu postu sabiedrībā nodara sociālā netaisnība. Sabiedrības lielas daļas nabadzība ir tikai vienas

no sociālās netaisnības ļaunajām sekām.

3)Iesaku noskatīties video (https://www.youtube.com/watch?v=OJMFWq74wZM) lai redzētu

kā dzīvo ļaudis sociāli taisnīgā valstī.

Esmu uzrakstījis šos mūsu programmas punktus, kuros mēs visvairāk atšķiramies no citām

partijām un gaidu atsaucamies domu biedrus, kuri šiem punktiem piekrīt.

Valsts aizsardzība

Nepieciešams palielināt profesionālās armijas lielumu un bruņojumu.

To nosaka uzbrukuma draudi Baltijai. Žurnālā (“Ir”, 18. decembris, 2025.) raksta, ka “NATO

ģenerālsekretārs ir brīdinājis, ka mēs esam nākamais Krievijas mērķis”.

Savukārt, kas attiecas uz NATO līguma 5. pantu, bijušais ASV armijas Eiropā komandieris

ģenerālis Bens Hodžess mūs brīdina (sk. https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2024-11-19/baltijas-

zurnalistu-petijums-krievijas-lielakie-potencialie-draudi-ir-terors): “Jūs neesat vieni, bet pirmajās

divās nedēļās neredzēsiet garas “Abrams” tanku kolonnas”.

2023. gada Valsts aizsardzības koncepcija

(https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/AM_VAK-2023.pdf) nosaka, ka NBS kara

laika apjomam jāsasniedz 61 000 karavīru, ko veido 31 000 karavīru miera laika struktūra un 30

000 vispārējas rezerves karavīru.

Šeit (https://www.lasi.lv/par-svarigo/latvija/par-500-palielinas-nbs-profesionala-dienesta-

karaviru-skaitu.29543) lasām, ka “ Šobrīd NBS ir 7870 profesionālā dienesta karavīru”.

Manuprāt maz. Ļoti maz laikā kad briesmas jau ir tik tuvu:

(sk. https://www.youtube.com/watch?v=X_OAzhnQuwI).

Bijušais Drošības dienesta darbinieks Arnolds Babris uzskata, ka lai aizsargātu savu valsti,

Latvijā būtu vajadzīgs vismaz 100 000 zemessargu un 200 000 rezervistu

(https://www.youtube.com/watch?v=3MN_HVqc3iU).

Atalgojumu dienošajiem armijā jānosaka tādu lai dienēt gribētāji stāvētu rindā.

Tikai daudzskaitlīga un labi bruņota armija var atturēt agresoru no uzbrukuma.

Lai armijai (un ne tikai armijai) nodrošinātu finansējumu būtu jāveic sekojošus pasākumus:

-Palielināt progresīvā Iedzīvotāju Ienākumu nodokļa (IIN) intensitāti (t.i. jo lielāki ienākumi, jo

lielāki procenti).

-Ieviest progresivitāti visos nodokļu veidos.

-Samazināt budžeta finansējumu valsts sektorā strādājošiem uz štatu samazināšanas rēķina.

-Apkarot korupciju.

Korupcija Latvijā nodara milzīgus zaudējumus. Tā, saskaņā ar 2016.gadā publiskotiem Eiropas

parlamenta pasūtītā pētījuma rezultātiem korupcijas dēļ Latvija no iekšzemes kopprodukta ik

gadu zaudē līdz 5 miljardiem eiro (sk. http://www.delfi.lv/bizness/budzets_un_nodokli/latvija-

starp-lielakajam-eiropas-korupcijas-bedrem-ik-gadu-zaude-miljardiem-eiro.d?id=47238945).

Jaunākus datus par to kā zog Latvijā man nav izdevies atrast. Domāju ka šodien zog ne mazāk, jo

pa augšu grozās tie paši “vēži” kā 2016. gadā.

Vides aizsardzība

Nav pieļaujama atkritumu dedzināšanas iekārtu būvniecība Latvijā. Atkritumus ir

jāšķiro un jāpārstrādā nevis jādedzina.

Atkritumu dedzināšana Eiropas Savienībā kopš 2020.gada ir atzīta kā vidi piesārņojoša

aktivitāte. Lūk, citāts no Eiropas Savienības dokumenta (https://zerowasteeurope.eu › 2021/05):

“Atkritumu sadedzināšana ir oglekļietilpīgs process, kas apdraud centienus samazināt oglekļa

emisijas un tādējādi laikus panākt oglekļneitralitāti”.

Viena tonna sadedzinātu atkritumu rada ap 0,7-1,7 tonnām CO2 emisiju. Līdz ar to atkritumu

dezināšana ir pretrunā ar Eiropas Zaļo kursu, kas paredz līdz 2030. gadam samazināt

siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 % (salīdzinājumā ar 1990. gada emisiju līmeni)

un līdz 2050.gadam padarīt Eiropu par klimatiski neitrālu kontinentu

(sk. https://www.consilium.europa .eu/lv/policies/green-deal/).

Jāņem vērā, ka Zaļā kursa mērķi nav rekomedācijas, bet prasības. Tāpēc, ja nesamazināsim

gāzu emisijas, būs jāpērk emisiju kvotas. CO 2 emisijas kvotas cena nepārtraukti pieaug un šobrīd

tā ir aptuveni 80 EUR par tonnu (https://www.conexus.lv/aktualitates-sistemas-lietotajiem/par-

co2-emisiju-kvotu-iegadi).

Papildus tam par katru no nesasniegtajiem klimata mērķiem būs jāmaksā soda nauda. Sods būs

jāmaksā ik gadu līdz mērķi tiks sasniegti.

Katrā ziņā atkritumu dedzināšana nav atkritumu pārstrādes nākotnes tehnoloģija. Tā

organizācijas “Bezatkritumu Latvija” portālā lasām (https://www.zerowastelatvija.lv/post/kapec-

atkritumu-dedzinatavu-buvnieciba-nav-laba-doma-starptautiska-petijuma-rezultati), ka Dānija ir

pieņēmusi lēmumu līdz 2030. gadam samazināt dedzināšanas jaudas, slēdzot septiņas

dedzinātavas. Domājams, ka ne bez pamata.

Lai apzinātu situāciju ar atkritumiem Latvijā un to pārstrādi nedaudz pastrādāju ar dažiem

dokumentiem:

Pirmkārt, šeit (https://www.db.lv/zinas/foto-tieksies-samazinat-neskiroto-atkritumu-apjomu-

latvija-518387) raksta, ka Latvijā ik gadu tiek radītas ap 800 000 tonnas sadzīves atkritumu.

Savukārt dokumentā (https://likumi.lv/ta/id/320476-par-atkritumu-apsaimniekosanas-valsts-

planu-20212028-gadam) lasām, ka saskaņā ar Eiropas direktīvās noteikto Latvijā 2030. gadā

pārstrādāto sadzīves atkritumu daudzumam jāsasniedz 65% no radītā atkritumu daudzuma (sk.

tab. 1.1 iepriekš mnētajā dokumentā). Līdz ar to iznāk, ka pārstrādei nederīgo atkritumu

daudzums, no kuriem daļa būtu derīga dedzināšanai, sasniegs 35%, jeb 280 000 tonnas.

Otrkārt, vides aizsardzības organizācijas “Zaļā brīvība” izdevumā “Atkritumu reģenerācija

enerģijas ieguvei - projekti Latvijā” (sk. https://www.zalabriviba.lv/wp-

content/uploads/Krauja_Atkritumu_regeneracija_energijas_ieguvei_2024_fin.pdf) raksta, ka

Latvijā jau būvē vai vēl tiks būvētas atkritumu dedzināšanas rūpnīcas Ventspilī, Jalgavā, Pierīgā,

Ropažu novadā, Salaspils novadā, Daugavpilī un ka kaut ko jau dedzina “SCHWENK Latvija”

cementa rūpnīcā. Pie tam iepriekš minētajā izdevumā lasām, ka “SCHWENK Latvija” rūpnīca

gada laika sadedzina līdz 200 000 tonnu atkritumu no kuriem divas trešdaļas tiek importētas, jo

vietējie piegādātāji nespēj nodrošināt nepieciešamo kurināmā daudzumu.

Ir zināms, ka Salapils novada rūpnīca viena pati gadā spēs sadedzināt līdz 200 000 tonnām

atkritumu (https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/par-sia-gren-latvija-planoto-ieceri-salaspils-

novada-acone-atkritumu-regeneracijas-rupnicas-buvnieciba). Pieļauju, ka kaut ko tuvu tam spēs

sadedzināt arī pārējās atkritumu dedzināšanas rūpnīcas. No visa augstāk minētā izriet, ka Latvijā

tiek plānots ievest atkritumus milzīgos daudzumos no tām valstīm kur to dedzinātavas slēgs vai

samazinās to jaudas līdzīgi kā to dara Dānija. Tas nav pieļaujams, jo atkritumu dedzināšana

Eiropas Savienībā kopš 2020. gada ir atzīta kā vidi piesārņojoša aktivitāte.

Nodokļi

Palielināt progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi lielajiem ienākumiem.

Gadu no gada Latvijas budžetā pietrūkst nauda.Tāpēc nauda tiek aizņemta uz procentiem.

Pieaug valsts parāds un parāda procentmaksājumu summas. Tā 2021. gadā procentmaksājumi

sastādīja 223 miljonus eiro, bet 2025. gadā tie būs jau ap pusmiljardu eiro. Tāpēc

valsts parāds ir steidzīgi jāsamazina.

Naudu budžetam valsts iegūst no nodokļiem. Latvijā nodokļu ieņēmumi 2024. gadā sastādīja

35.5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 34,6% 2025. gadā, kas ir būtiski zemāk

salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju – 40.4 % no IKP

(https://www.makroekonomika.lv/raksti/nodoklu-politika-un-budzeta-izdevumi-ka-izaugsmes-

dzinejspeks-ka-darit-gudrak).

Viens no nodokļu zemajiem iekasēšanas iemesliem ir Iedzīvotāju Ienākumu nodokļa (IIN)

zemā likme lielajiem ienākumiem. Pašlaik Latvijā ir divas IIN likmes:

25,5% – gada ienākumam līdz 105 300 eiro;

33% – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 105 300 eiro.

Kā redzam, augstākā nodokļa likme procentos Latvijā ir tikai 33%. Slīdzinājumam

sniedzu augstākās IIN likmes dažās ES valstīs (https://passportivity.com/ru/blog/taxes-in-

europe/): Dānijā 55,9%; Austrijā 55%; Zviedrijā 52%; Vācijā 45%; Somijā 44%.

Līdz šim no 2018.gada 1. janvāra Latvijā bija trīs progresīvā nodokļa likmes: 20%, 23% un

31%. Kā redzam, zemo ienākumu daļai nodoklis tika palielināts labējo partiju stilā no

20% uz 25,5%, t.i.par 5,5%-punktiem, kamēr augsto ienākumu daļai tas tika palielināts

tikai par 2%-punktiem. Ierosinu augsto ienākumu daļai nodokli palielināt arī par

5,5% - punktiem, t.i. līdz 36,5%.

Valsts sektorā strādājošo finansēšana

Ir jāsamazina finansējums valsts sektorā strādājošiem.

Latvijā Valsts sektorā nodarbināti 32,2% no visiem strādājošiem

(https://rebaltica.lv/2024/02/vai-lazdinam-taisniba-par-ierednu-skaitu/), kamēr vairumā

Eiropas valstu valsts sektorā strādā no 15% līdz 20% strādājošo (OECD dati, sk.

https://www.db.lv/zinas/valsts-neefektivi-tere-naudu-517842). Tātad Latvijā valsts sektorā

strādā no 1,61 līdz 2,15 reizes vairāk nodarbināto nekā citās valstīs. Tas nozīmē ka

valsts sektorā strādājošiem finansējums jāsamazina aptuveni 2 reizes uz štatu

samazināšanas rēķina.

Ir jāsamazina finansējums valsts pārvaldē strādājošiem.

Izdevumi valsts pārvaldei ietilpst izdevumu valsts sektorā strādājošo izdevumu sastāvā, bet tas

netraucē mums interesēties un rūpēties par līdzekļu ekonomiju kā vienā to daļā, tā visā sektorā

kopumā.

Saskaņā ar "Eurostat" 2023. gada datiem Latvijā valsts pārvaldes institūcijās strādā

apmēram 6,9% visu nodarbināto (sk. https://lasi.lv/par-svarigo/projekti/publiskaja-sektora-atrod-

caurumus-ka-apiet-noteikumus-algas-aug-straujak-par-noteikto-2-6.33318). Par Eiropas

Savienības efektīvāko valsts pārvaldi tiek uzskatīta Dānijas sistēma, kurā strādā 5,2% no visiem

nodarbinātajiem (sk. turpat).

Priekšlikums: Latvijā vadīties no Dānijas parauga, kas ļautu samazināt izdevumus valsts

pārvaldē par aptuveni 25%.

Partiju finansēšana

Piedāvāju atbalstīt partijas “Taisnīgums” priekšlikumu atcelt valsts finansējumu

partijām.

Valsts finansējumu partijām Latvijā ieviesa 2012.gadā lai mazinātu partiju atkarību

no ziedotājiem. Diemžēl jau 2014. gadā Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā

Ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei nāca klajā ar ziņojumu, kurā atzina, ka joprojām,

par spīti piešķirtajam valsts finansējumam, pastāv politisko partiju atkarība no

privātiem sponsoriem un valsts sagrābšanas risks. Tāpēc attiecībā uz ziedotājiem būtu

jāuzliek ierobežojumi, piemēram, ka partija drīkst pieņemt ziedojumus tikai no saviem

biedriem. Kā partijas agrāk iztika bez valsts finansējuma, tā tām būtu jāiztiek arī tagad,

kad naudu valstij vajag daudz kur citur un būtu jātaupa katrs cents. Partijas, kas

Saeimas vēlēšanās saņēmušas mazāk par 2% balsu taču iztiek bez valsts finansējuma

un nekur nav pazudušas. Lai sabiedrību informētu par partijas programmu daudz

naudas nav vajadzīgs. Daudz naudas vajag tad kad ar skaļām un uzbāzīgām reklāmām

vēlas vēlētājus apdullināt.

Par partiju finansešanas bezjēdzību liecina arī tas, ka partijas šo naudu izlieto

nelikumīgiem mērķiem. Nelikumīgi iztērētā nauda būtu jāatmaksā valstij atpakaļ, bet

tas bieži netiek darīts un partijas valstij paliek parādā. Tā 2021. gadā valstij parādā bija

palikušas desmit partijas (https://jauns.lv/raksts/zinas/447157-desmit-partijas-ir-

parada-valstij-vairak-neka-70-000-eiro). Lai parādus no partijas nevarētu piedzīt tiek

izveidota it kā jauna partija kas atkal nelikumīgi tērē vals naudu

(https://jauns.lv/raksts/zinas/461556-slesera-partijas-valstij-parada-palikusas-860-

tukstosus-eiro-vins-skaidro-ta-bija-varas-partiju-atriebiba).

Viss tas liecina ka valsts finansējums lielos apmēros netiek izmantots tiem mērķiem

kam tas bija domāts, un līdz ar to tāda partiju finasēšana ir bezjēdzīga un pat kaitīga.

Valstij gan būtu jāfinansē zvērinātā revidenta audits un pirms vēlēšanām jānodrošina

visām kandidējošām partijām vienādi bezmaksas raidlaiki radio un televizijā.

Latviskai Latvijai

Nav pieļaujama papildus imigrantu uzņemšana Latvijā un jāveicina tautiešu atgriešanās

Latvijā.

No kopējā iedzīvotāju skaita latvieši Latvijā sastāda tikai 63,7%

(https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_demogr%C4%81fija). Liels sveštautiešu īpatsvars ir

drauds valsts drošībai un nacionālai identitātei. Saskaņā ar Ritvara Eglāja pētījumu, lai nācijas

pastāvēšana nebūtu apdraudēta, latviešu īpatsvaram Latvijā pēc formāliem aprēķiniem jābūt

vismaz 82% (Ritvars Eglājs.Trīs svarīgi jautājumi par pārtautošanu: kādam jābūt latviešu

īpatsvaram).

To, kādas sekas ir nesamērīgi lielam imigrantu pieplūdumam valstī, jūs varat paskatīties šeit:

https://www.youtube.com/watch?v=AT4HI1s1t6c

Aicinu pilsoņus, kuri piekrīt šiem mūsu programmas punktiem un vēlas nākt mums palīgā,

pievienoties mūsu partijai lai kopā ar citiem līdzīgi domājošiem pilsoņiem nosargātu valsti un

sasniegtu mūsu partijas izvirzīto mērķi – sociāli taisnīga un latviska Latvija.

Aicinu mūsu partijas biedrus izplatīt šos programmas punktus savu draugu un paziņu lokā un

aicināt viņus pievienoties mūsu partijai.

Piezīme: Dažkārt man pārmet mūsu partijas kreisumu sakot, ka arī “ Padomju Savienībā valdīja

izteikti kreisie”.

Uz to es atbildu: Bandītu vara nav ne labēja, ne kreisa – tā vienkārši ir bandītu vara, kas

darbojas pēc saviem bandas likumiem. Arī tad kad tā sevi nosauc par kreisu.

Ja jums ir kādi labojumi vai papildinājumi, savas atbildes varat sūtīt partijas “Tēvzemes

mantojums” valdes priekšsēdētājam Arvim Pļavniekam: esarvisplavnieks@gmail.com

tel. 26622069 vai man kā šo priekšlikumu autoram: krumins.karlis@gmail.com

tel. 29724334.

Cerībā uz atsaucību,

RK sekretārs Kārlis Krūmiņš

Tēvzemes Mantojums - Jaunumi

Aicinājums domu biedriem

Pārdomas par AS "Augstsprieguma tīkls" peļņu un tarifiem