Politiskā partija "Tēvzemes Mantojums"
      Partijas Mērķis      -   Sociāli Taisnīga un latviska Latvija.

AICINĀM UZ PARTIJAS "TĒVZEMES MANTOJUMS" BIEDRU SAPULCI 2024.GADA 14.Janvārī, SVĒTDIENĀ, PULKSTEN 12.00, RĪGĀ, AKADĒMIJAS LAUKUMĀ 1, ZINĀTŅU AKADĒMIJAS PORTRETU ZĀLĒ.

Dienaskārtībā:
1. Sapulces dalībnieku reģistrācija 11:30
2. Sapulces atklāšana 12:00
3. Sapulces vadītāja, protokolista, mandātu komisijas un balsu skaitītāju ievēlēšana.
4. Valdes priekšsēdētāja ziņojums.
5. Revīzijas komisijas ziņojums.
6. Partijas valdes, valdes pr-ja un valdes pr-ja vietnieka vēlēšanu kārtības apstiprināšana.
7. Partijas valdes, valdes pr-ja un valdes pr-ja vietnieka vēlēšanas.
8. Pilnvaroto pārstāvju dokumentu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā ievēlēšana.
9. Par partijas reģionālo vienību izveidošanu.
10. Par partijas statūtu un partijas programmas darba grupas izveidi.
11. Sapulces dalībnieku uzstāšanās.
12. Paziņojumi un sapulces slēgšana 14:00
13. Kafijas galds.


Partijas “Tēvzemes mantojums” valde


Aicinām uz partijas "Tēvzemes mantojums" biedru sapulci 2023.gada 3.septembrī, svētdienā, pulksten 12.00, Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, Zinātņu akadēmijas Portretu zālē.

  Dienaskārtībā:
1. Sapulces dalībnieku reģistrācija 11:30
2. Sapulces atklāšana 12:00
3. Sapulces vadītāja, protokolista, mandātu komisijas un balsu skaitītāju ievēlēšana.
4. Valdes priekšsēdētāja ziņojums.
5. Revīzijas komisijas ziņojums.
6. Ziņojums par sadarbības līgumu ar “Sociālo reformu biedrību” un balsojums.
7. Par izstāšanos no partiju apvienības “Apvienība Latvijai”.
8. Partijas valdes, valdes pr-ja un valdes pr-ja vietnieka vēlēšanas.
9. Revīzijas komisijas vēlēšanas.
10. Pilnvaroto pārstāvju dokumentu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā ievēlēšana.
11. Sapulces dalībnieku uzstāšanās.
12. Paziņojumi un sapulces slēgšana 14:00
13. Kafijas galds.   


Partijas “Tēvzemes mantojums” valde


Sveicam partijas biedrus vasaras saulgriežos!

Partijas “Tēvzemes mantojums” valde

2023.gada 21.jūnijā


Sēru vēsts

   Naktī uz 28.janvāri miris partijas “Latvijai” bijušais valdes priekšsēdētājs Joahims Zīgerists – patiess un nesavtīgs cīnītājs par taisnīgumu Latvijā.

   2007.gadā uz jautājumu par kuru partiju latviešiem vajadzēja balsot 9.Saeimas vēlēšanās, J.Zīgerists atbildēja (sk. žurnālu Republika.lv, 2007.Nr.4.):  “Latvijā nav tādas politiskas partijas, par kuru es ar pilnu pārliecību varētu balsot”.

   Ko J.Zīgerists teiktu šodien – nepaspējām pajautāt.

   Vieglas smiltis Joahimam.

Bijušie partijas “Latvijai” biedri E.Aksnīte, K.Krūmiņš, U.Godainis


Partijas "Tēvzemes mantojums" biedri aptaujas kopsavilkums pēc 14.Saeimas vēlēšanām partiju apvienības "Apvienība Latvijai" sarakstā (2022)

________________

UZVARĒS TAS POLITISKAIS SPĒKS, KURŠ NOFORMULĒS UN VADĪS SABIEDRISKO DOMU UN EMOCIJU...

Turpiniet izteikt savus viedokļus!

Aptaujas kopsavilkums

1. Vai saņemtā un pieejamā informācija bija saprotama par partiju apvienību " Apvienība Latvijai?

- Jā (4 atbildes);

- Bija saprotama, bet grūti pielietojama;

- Saņēmu tikai šo to pastarpinātā veidā, jo sociālajos tīklos nepiedalos. (Informācija tikusi izplatīta WhatsAppā);

- Bija saprotama, bet relatīvi novēlota;

- Nesaņēmu;

- Pilnā apjomā;

- Visa pieejamā informācija bija saprotama;

- Saņemtā informācija bija saprotama, bet varēja būt plašāka.

2. Izsakiet savu viedokli par priekšvēlēšanu programmu!

- Ļoti laba;

- Programma ļoti labi izstrādāta;

- Vis bija labi, bet jāvēršas vēl labāk;

- Programma bija laba. Pat kāršu licējs tajā nevarēja atrast kaut ko sliktu, lai nozākātu mūs. Savukārt kaut ko labu par programmu viņš nedrīkstēja teikt, jo pārstāvēja citu politisko spēku intereses;

- Ne visi dep. kand. priekšlikumi bija pieņemami un žēl, ka citu d.k. priekšl. tika noraidīti;

- Labi;

- Nelasīju;

- Nelasīju;

- Laba JĀ;

- Priekšvēlēšanu programma bija pārāk vispārīga. Konkrētus jautājumus vajadzēja uzsvērt konkrēti, piemēram reformas nodokļu politikā. Tam vajadzēja būt mūsu priekšvēlēšanu aģitācijas vadmotīvam;

- Programma bija skaidra pamatjautājumos.

3. Kas jūsuprāt bija labs priekšvēlēšanu kampaņā?

- Konkrētība, neuzbāzība;

- Atsevišķie cilvēku viedokļi;

- Katrs savu uzrunas video rullītis;

-Labs bija Krišjāņa ieguldītais darbs. Paldies Krišjānim!

- Lielais optimisms sākumposmā;

- Maz bija dzirdams;

- Neuzplijās virsū tā kā citas partijas;

- Varēja manīt sociālajos tīklos;

- Videoklipi;

- Labi izmantojām sociālos tīklus, piem. feisbuku;

- Tiešraides no TV un radio sarunas.

4. Kam būtu jāpievērš vairāk uzmanība?

-Informācijas apritei;

-Tauta kaut kā jāaizsniedz;

-Jājiet pie tautas runāt;

-Vajadzīga tikšanās ar vēlētājiem;

-Katram indivīdam un katram priekšlikumam;

-Iet pie cilvēkiem un dalīt bukletus un stāstīt;

-Partijai jābūt redzamākai;

-Kāds ir vidējais Latvijas iedzīvotājs un tam līmenim pielāgojas, vienkāršā valodā. Tauta ar zemu tolerenci pret korupciju - tā ir laba augsne korupcijai. Latvijā Honkongas variants īsti neder, kur varēja stučīt. Tas jādara kādai sturkturvienībai ārpus valsts robežām, tad var korupciju izskaust.

-Iedzīvotāju vajadzībām;

-Deputātu kandidātu izvēlē;

-Vēlētāju interesēm un vēlmei tās apmierināt, iespēju robežās.

5. Kas Jūsuprāt bija nepilnīgi?

-Nezinu

-Pietrūka tematiskās diskusijas, viedokļi par vairākiem aktuāliem programmas punktiem.

-Diezgan maz par mums zina.

-Tas, ka nebija drukāto aģitācijas materiālu, izskatās pēc vēlēšanu kampaņas sabotāžas - kā lai es eju klāt svešam cilvēkam un uzsāku sarunu, ja man nav kaut vienas lapiņas, ko viņam iedot. Mūsu galvenais elektorāts ir sabiedrības trūcīgā daļa. Tā interneta dzīlēs nerokas un video rullīšus neskatās, jo tai nav ne datora ne interneta. Šī sabiedrības daļa vēlēšanu kampaņas laikā netika sasniegta. Vajadzēja nevis tusēt siltā birojā, bet ar aģitācijas materiāliem staigāt pa lauku ciemiem un sētām, runāt ar cilvēkiem un akcentēt tos punktus ar ko mēs atšķiramies no visiem citiem: "Samazināt IIN sabiedrības trūcīgai daļai" u.tml.

-Vadītājs, kurš bija kā bremze adekvātam novatorismam.

-Vēlu uzsāka

-Par maz reklāmas, bet nevajag uzbāzīgas. Konkrētām auditorijām.

-Garas diskusijas nesaista. Žēl, ka punkus gūst lielie runātāji, bet ne tie, kas ir darītāji.

-Maz laikā, lai sagatavotos.

-Mums nebija kontakta ar vēlētājiem.

-Priekšvēlēšanu kampaņa, finansējuma trūkuma dēļ.


6. Vai Jūs vēlaties saņemt jaunumus,informāciju par politiskiem notikumiem ar skaidrojumiem? Cik bieži?



7. Vai Jūs vēlētos piedalīties diskusijās, apspriedēs?



8. Vai Jūs vēlētos kaut kā vairāk iesaistīties partijas pasākumos?



9. Vai Jūs zināt kādu, kas vēlētos iesaistīties partijā?



10. Jūsu ieteikums, vēlējums!

- Veiksmi!

- Turpināt iesākto!

-Vajag darīt un censties pašiem vēlētājiem iesaistīties politikā.

- Vajag iesaistīt vairāk biedrus un maksāt biedra naudas, lai ir vismaz kaut kāda rocība (pašlaik maksā tikai daži). Mūsu mērkis - sociāli taisnīga un latviska Latvija nav sasniegts un stipri šaubos vai tie, kas tika ievēlēti Saeimā, ies uz šo mēŗķi. (Tagad gan par latvisku Latviju daudz klaigā škurņiki tēvzemieši. Savukārt sociālais taisnīgums nekad nav bijis viņu prioritāte. Vairāk cerību es lieku uz Konservatīvajiem, lai gan viņi tagad būs opozīcijā.)

- Nenogurt, neatkāpties, nepadoties.

- Lai veicas.

- Iekļūt Saeimā nākošās vēlēšanās.

- Analizēt, kapēc netika Saeimā, lai šodien tiktu vajadzīgi līdzekļi. Bez naudas nevar. Vajag Stendzenieku, jo viņš ir talantīgs, jo var uztaisī melnu par baltu, jebkuru žuļiku iedabūs Saeimā. Šodienas vēlētājs ir ar zemu morāles latiņu un jānolaižas līdz viņa līmenim. 90% partijas runā, ko citi sliktu darījuši, nevis ko viņi labu darīs. Jānolaižas līdz pensionāru līmenim. Tie, kas iegulda vēlēšanu kampaņā, tas gribēs to naudu atpakaļ.

- Vairāk sadarboties.

- Lai mēs kā partija censtos ietekmēt Saeimas un valdības darbu.

- Savākt vairāk biedrus un pašiem startēt nākošajas vēlēšanās.

E-pasta adresē iesūtītie ieteikumi

1. Noklausījos Možvillo mūsu programmas skaidrojumu. Diemžēl nav nekā tāda, ko es gaidīju. Par visu tikai tā vispārēji. Arī par nodokļu politiku. Bet tieši mūsu nodokļu politika ir visu mūsu šodienas nelaimju sākums!!! Pat neuzsvēra, ka nodokļiem budžetā ir jānāk no lieliem ražošanas uzņēmumiem, neviss no nodokļiem iedzīvotājiem. Ja to mēs netaisamies labot, tad mums Saeimā nav ko darīt! Kā jau visās partijās, runā tikai priekšsēdis, bet mēs visi tikai klausamies. Es uzrakstīju Možvillo personīgi vēstuli īsumā par nodokļiem, kādi tie mums ir un kādiem būtu jābūt. Tikai paldies par idejām. Tikai pareiza nodokļu politika spēs nodrošināt budžetu ar līdzekļiem visām vajadzībām. Ja nav naudas, tad nebūs ne izglītības, ne medicīnas, ne arī viss pārējais.

2. Es viņam pašas vēlēšanu kampaņas sākumā ieteicu nodrukāt bukletus un akcentēt tos punktus ar ko mēs atšķiramies no visiem citiem. Par bukletiem nez cik reizes PCL tusiņos esot runājusi Dzintra. Atbilde bijusi – nav naudas un nav kas tos izplatīs. Vajadzēja vākt ziedojumus kampaņas sākumā, nevis kampaņas beigās un pašiem braukāt un staigāt apkārt, dalīt bukletus un uzrunāt cilvēkus. Jo, kā lai es tukšām rokām uzrunāju svešus cilvēkus, piemēram, Vērmanes dārzā vai Centrālās stacijas laukumā, vai kur citur un aicinu balsot par Apvienību Latvijai? Tukšām rokām es varēju uzrunāt tikai savus paziņas un arī tad tikai pa telefonu, jo man bija kauns, ka man nav ko viņiem iedot.

   Pirmo reizi redzu tik dīvainu vēlēšanu kampaņu kad aktīvisti tiekas paši ar sevi nevis ar vēlētājiem.

  Atzīšos: biju cerējis uz 2% balsu, bet tagad – būs jāpriecājas ja saņemsim 0,2%!

  Nu, tāda ir mana nojauta.  

3. Paldies Jānim Labrencim par izstrādāto nodokļu politiku ar kuru Jūs, kā autors, pats iepazīstinājāt vēlētājus savā vēstījumā un tas bija plaši izplatīts sociālajos tīklos. Veidojot vēlāk tematiskās diskusijas par to, varēsiet izteikties un izplatīsim plašāk šo viedokli.

Par bukletu izstrādi! Tas nebija liegts! Reklāmas organizētāji laika un līdzekļu ierobežojumos, ļāva pašiem uzņemties iniciatīvu un izstrādāt šos bukletus. Ja paši to nerealizējām, kas pieņemot kopīgu lēmumu bija reāli, tad norādīt uz to, ko neizdarīja citi, ir lieki.

Arī pēc vēlēšanām darbs turpināsies. Aicinu ikvienu, kas vēlas un redz iespēju palīdzēt, iesaistīties. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam padarīt Latviju plaukstošāku.

4. Paldies visiem par ieguldīto darbu. Zinām un saprotam, ka vajadzēja vairāk, bet - komanda strādāja doto iespēju un līdzekļu robežās. Galvenais, pie jebkura rezultāta neapstāties un turpināt uzsākto kursu. Iestrādes un perspektīvas ir, pārējais ir atkarīgs no mūsu gribas, rīcības un iniciatīvas. Un, pasvītroju, pats svarīgākais - NEAPSTĀTIES!

5. Mūsu darbību man gribētos salīdzināt ar slikta studenta rīcību, kurš visu mācību gadu neko nedara, bet pirms eksāmena cenšas visu apgūt. Ir jāstrādā visu mācību gadu un no vēlēšanām līdz nākošām vēlēšanām. Vispirms par mājas lapu. Ko panāca Kaimiņš ar pareizu mājas lapu, redzam vēl šodien. Mājas lapai ir cilvēki jāuzrunā, nevis jādeklarē mūsu idejas. Tieši Kaimiņa m. lapā pašā sākumā aicināja visus izteikties un ieteikt, ko rakstīt programmā. Un visi rakstījām. Es arī. Varēja vienkārši pierakstīties un redzēt cik ir atbalstītāju. Mēneša laikā to skaits sasniedza tūkstoti. Trīs mēnešu laikā jau gāja pāri 3 tūkstošiem! Visu sabojāja ar programmu, ko nopublicēja. Tajā nebija nekas no tā, ko rakstījām. Bet to, kas bija programmā, neviens pat nepieminēja. Tad viss pajuka. Tad mēs varētu savā mājas lapā izanalizēt varas partijas rīcību visu tās darbības laiku. Protams, jāpiedāvā savs jautājuma risinājums. Tad pamazām noskaidrosies cilvēki, kuri ir spējīgi spriest un izvērtēt svarīgus jautājumus. Partijām nav izteikts komandas darbs. To vēl vairāk veicina, ka debatēs piedalās tikai partiju līderi. Vajadzēja vismaz 3 līdz 4 cilvēki, kuri katrs atbild par savu jomu. Prieks, ka šajā Saeimā prokrieviskās partijas būs ievērojamā mazākumā. Vienotība, lai arī kā, bet tomēr vada valsti. Liela kļūda ir tik lielā mērā palielināt ārējo parādu. Visvājākā vieta ir ekonomika un finanses. Iedomājieties, ka ekonomikas ministrs nezina, ka Kandavā vēl ražo radioaparātus Abava. Nodokļu jomā vispār valda diletantisms. Tas bija man tā, ko gribēju uzrakstīt pašā sākumā.

6. Vismaz neesam pēdējie.

Ceru ka apvienības valde sniegs mums kaut kādu vēlēšanu kampanas un vēlēšanu rezultātu vērtējumu.

7. Politologs F.Rajevskis . "Ja tu esi bijis parlamentā kā pēdējais mohikānis, tad nākošā diena, kad neesi parlamentā un būtībā nevienam neesi interesants, ārpus Saeimas, bez valsts finansējuma, TĀ IR ĻOTI CIETA GAROZA, TUR JĀBŪT BAIGAI IEKŠAI, lai no turienes izrautos uz tām līderu pozīcijām. Tur ir jābūt fantastiskām politiskām spējām un lielai politiskai veiksmei. Nu redzēsim. Tas ir liels izaicinājums un parasti, kas to izdara, tie izdara lielas lietas politikā!!!"

Noklausoties šo gribu teikt ka es redzu  Mārī Možvillo šīs fantastiskās politiskās spējas un ticu lielai politiskai veiksmei.

Atrisināsim komunikācijas problēmas un organizatoriskos sarežģījumus, sēkla ir iesēta, tagad tik jākopj un reiz vāksim ražu!!!

8. Kamēr Apvienības valde gatavo savu vērtējumu, aicinu partijas biedrus (kuri to vēlas) dot savus vērtējumus vēlēšanu kampaņai un vēlēšanu rezultātiem kā arī savus ieteikumus tālākai darbībai. Mans lūgums - savus vērtējumus ar datorkomandas pogu "Atbildēt visiem" izsūtiet visiem mūsu kluba biedriem.

9. Vēlēšanu rezultāts ir tāds, kā cilvēki uztvēra priekšvēlēšanu reklāmas. Labi, ka pareizi saprata Gobzema klaigāšanu un tikai nedaudzi noticēja Šlesera solījumiem. Vēlēšanu rezultātu tādu es jau gaidīju pāris nedēļas pirms vēlēšanām. Vēlreiz gribu atgādināt, ka ir jāstrādā vismaz gadu pirms vēlēšanām. Cilvēkiem savlaicīgi ir jāzina par mums un galvenos mūsu uzstādījumus. Vajadzētu no mūsu vidus sameklēt cilvēkus kuri būtu kompetenti noteiktos jautājumos. Galvenais ir nodokļu politika, izglītība, veselība un citos jautājumos. Tad kopā šie cilvēki iepazīstinātu visus ar saviem ierosinājumiem. Uz visiem jautājumiem es atbildētu īsi, ja budžetā būs nauda, tad varēsim attīstīt visas nozares. Bet budžetā nauda jāpelna ir lieliem ražošanas uzņēmumiem ar vairāku milj. apgrozījumu un peļņu gadā. Latvijas brīvvalsts laikā pēc 1934. gada sāka apvienot vienas nozares nelielās ražotnes lielās akciju sabiedrībās. Arī valsts viņās ieguldīja līdzekļus. Šādās akciju sabiedrībās nebija nekādas valsts padomes ar lielām algām. Tā Latvija sasniedza savus ziedu laikus. Mūsu bijusē AP ar pirmo likumu lielos uzņēmumus sadaļīja Sijās un tā sagrāva visu ražošanu. Dzīvosim vien tālāk, tad jau redzēsim kā Saeimai veiksies ar darbiem.

10. Skatījos mūsu partijas biedru saņemto balsu procentus. Vislielākos procentus saņēmis Jurijs Tomass - 0,47%

Sīkums, bet patīkami.

Apsveicu Juriju!

-Man jautā kā ir iegūts skaitlis Jurijam Tomasam 0,47%

Paskaidroju:

CVK mājas lapā ir uzrādīts katrā vēlēšanu apgabalā nobalsojušo vēlētāju skaits . Vidzemē tas ir 262616

CVK mājas lapā ir uzrādīts arī katra kandidāta saņemtais balsu skaits. Jurijam Tomasam tas ir 1241. Veicot aprēķinu procentos iegūstam:

(1241/262616)x100 = 0,472%

Saņemto balsu skaita ziņā no Jurija tikai nedaudz atpaliek Ilze Ruģele (1235) un Imants Dambis (arī 1235). Līdz ar to otro un trešo vietu dala Ilze un Imants.

Aiz pirmajām trim godalgojamām vietām kā nākošais ir palicis Alvils Dālbergs ar 1225 saņemtajām balsīm. Arī apsveicami!

11. Es to tik ļoti nenovienādotu, jo jāņem vēra Vidzemes sarakstā mums bija apvienības līderis Māris Možvillo, kas arī mūsu pārējo Vidzemes saraksta dalībnieku rezultātus uzrāda labākus. Es izceltu arī Ulda Godaiņa ieguldījumu, kurš tomēr individuāli arī sasniedzis ļoti labus rezultātus. Protams mums jāatrod veids kā šo rezultātu palielināt daudzas reizes! Tāpēc turpinam strādāt!

Visi, kas jau iesnieguši anketas paldies. Aicinu ikvienu aktīvi iesaistīties viedokļu izteikšanā un nebaidīties mūs kritizēt, jo tikai kļūdas izanalizējot, varēsim tās labot.

Vakarā, izsūtīšu atkārtoti veidlapu! GALVENAIS BEIGĀS NOSPIEST IESNIEGT

12. Pēc saņemtā balsu skaita savā vēlēšanu apgabalā Ulda Godaiņa rezultāts ir 0,4% .

Saņemto procentu ziņā tas ir vienpadsmitais starp mūsu partijas biedriem Latvijā. Tas nozīmē, ka Zemgalē mūsu partijas biedriem ir bijis mazāks atbalsts nekā Vidzemē. Rīgā tas ir bijis vēl mazāks.

Pierakstītie partijas biedru viedokļi telefonsarunāS

1. Dzīvo laukos. Māris saka, ka labi. Nākošreiz būs labāk. Vajag piedāvāt, kā iziet no ekonomiskās situācijas. Nepieciešama ātomelektro stacija, gāzes termināls. Ar tādu cenu, kāda šobrīd ir energo resursiem, šobrīd ir slikti. Daudz papīrmalku izved ārpus valsts. Vēl cukurfabriku vajadzētu, tas bija noziegums, ka likvidēja visas cukurfabrikas. Daudzus iedzina bankrotā. Jāiet ar to pie cilvēkiem. Viens vai divi to nepanāks, ja būs vairāk, tad mēs varētu ko panākt. Jāgriežas pie cilvēkiem, var caur sociālajiem tīkliem. Jābrauc pie cilvēkiem uz vietas, īpaši uz Latgali. Jārunā savā starpā. Linu audzēšanu jāatjauno. Jāmeklē, ko cilvēki varētu darīt laukos. Latvijā ir pusmiljons smēķētāju. Problēmas ar cigarešu kontrabandu. Vajadzētu savu tabakas fabriku. Dzīvokļu jautājums pašvaldībās. Jāceļ īres nami ar izpirkšanas tiesībām. Jādara viss, lai Latvija nebūtu pēdējā vietā starp Baltijas valstīm. Ja mēs ar politiku nenodarbosimies, politiķi nodarbosies ar mums! Jaunieši jāiesaista.

2. Rezultāti varēja būt pavisam savādāki. Iesaistīja savus kontaktus, bet cilvēki nevarēja balsot par viņu ārzemēs. Cilvēki nezināja, ka nevar balsot par cilvēku Rīgā, ja kandidāts ir citā apgabalā. Bukleti bija vajadzīgi! Sastādīt grafiku, kurus apgabalus apbraukāt. Balsu pirkšana ir negodīga spēle! Ļaunprātīgi izmantojot situāciju, valdība palielina pensijas pirms vēlēšanām. Svarīgi satikties klātienē, sapulcēs! Attālināti neder. Saziņa netika liegta. Informācija par maz- BUKLETI, kur būtu īss dosjē. Pietrūka komandas darba, konkrēts rīcības plāns. Ne visiem ir internets. Nebijām īsti sagatavojušies, bet kaut kāds panākums ir. Atrast kļūdas. Komandas darbs visvarīgākais, konkrēts plāns. Tracina, ka starp visiem nav vienāds starta punkts (2% barjera). Varētu sadarboties ar Krišjāni Geriju. Turpināt video palaišanu un jaunus rullīšus 1x vai reizi 2 mēnešos. Tas radītu iespaidu – TURPINAM.

3. Vainīga apvienības valde. Citiem, kas nebija Facebookā, nebija informācijas. Māris Možvillo saka nepatiesību, ka TM nomainījis taktiku.

4. Nemanīja, tikai 1vai2 reizes. Pārsteidz, ka mūsējie tikai no 6vietas, neforši. Vietas nebija sadalītas. Bukletu nav. Apvienība nebija pamanāma, reizēm varēja pamanīt Māri Možvillo, bet ja nezinātu, kas viņš ir, tad nemaz apvienība nezināma. Šleseram Ogrē bija – liels pasākums, blakus centrālajam laukumam ar autobusu atbrauca (uzraksts uz autobusa- partijas nosaukums). Šoks, ka Ogres mērs bija kopā ar Šleseru. Viņiem cita nauda. Tiem kam nauda, tie var izvērst kampaņu. Cilvēki jauca sarakstus (apvienotais saraksts). Visur vajag naudu. Iepriekš braukāja pa Zemgali un mētāja bukletus, bet tagad tādu nebija. Vieni TM neko nevaram. Kā sociāldemokrāti izskanēja vairāk Progresīvie. Šoks par Rosļikovu, ka viņi tik augstu tika, bet saskaņa tik zemu.

5. Maz reklāma, nebija tikšanās ar idzīvotājiem. Kā bija, tā ir. Daudzi cilvēki par mazajiem nezināja. Laicīgi jāsāk reklamēties laikrakstos. Tagad jānorāda, kur valdība nepareizi dara. Jānorāda, ka valdībai būtu jādara šitā vai šitā. Sekot līdzi, kas notiekas un informēt, ko mēs labāk darītu. Gudri parunājam un viss Miljons mums nav, kā Šleseram. Varbūt mums miljonārs jāpiesaista. Informācija grūti pieejama un ļoti jāmeklē. Ja cilvēks nemeklēja, neko neatrada. Mazs %, kas grib meklēt.

6. Tikai puse izdarīta. S.Benefelda saka, ka nebija nekādu publikāciju. Jaunais laiks(Vienotība) bija Austrālijā, Anglijā. Kapēc mums nebija resursi? Kapēc nebija bukleti?

7. Daudz tā neko, nebija laika sekot. Viss jau kā parasti, nebija nekas atšķirīgs. +- ir OKEI. Nebija nekas izcils. Nebija slikti. Jācīnās, vismaz 5% jāsasniedz.

8. Partijā jāiesaista cilvēki, kas ir jau kaut kas. Neprecizitātes vai nepatiesības nevajadzētu izteikt. Kariņu lamā, bet viņš ir vienīgais premjers, kas izdzīvoja visu sasaukuma laiku. Tie, kas kritizē, vai tu tādos apstākļos ar būtu izdarījis labāk.

9.  Jūs vispār neskanējāt. Nebija raidlaiks. Lai nobalsotu PAR, jābūt kaut kam, kas ielec cilvēkam acīs. Ja programmā nebija nekā īpaša. Iet par naudu Saeimā. Neredz jēgu startēt. Jāaisniedz tie, kas neiet balsot, lai nobalso. Lai nākamreiz būtu rezultāts, vajag spožu ideju. Man bija spoža programma. Manifestējas krāsainie. Spožai ir jābūt programmai. Vajag izkāpt no vecajām kurpēm un mēs esam Saules tauta. Nodokļi ir grāmatvežiem. Atceļam un nedaudzinām savus svētkus. Dievam tāda tauta nav vajadzīga, kas atsakās no savām saknēm. Cik tālu var postīt tautu. Satversmes 44.pants- jāciena tauta un citas tautas. Kā latvieši nonākuši līdz tam, ka esam KOPIENA. Atjaunot Satversmes 41.pantu mēs esam tauta nevis kopiena. Var palīdzēt sastādīt programmu, bet nav kas to nestu. Iepriekš aktieris vinnēja, jo dullojās. Mūs izšķaidīs, karu uzsūtīs. Ja tauta gribētu dzīvot pēc saules ritma! Mums nav sakara ar mēness ritmu, tikai saimniecībā to izmantoja. Garīgā dimensijā mēs dzīvojam saules ritmā. Decentralizācija nepieciešama, lai nelikvidē tik daudz lauku skolas.

10. Rezultāts ģīmī. Nākošam periodam – jārādās sabiedrībā, jāpopularizē sava doma. Līdz mums aizgāja informācija, bet sabiedrībā iegūt populiritāti, atpazīstamību gan individuāli, gan pašai apvienībai. Skandālu uztaisīt! Lai dzird. Globāli- jāpazīst un viss!!! Diskusiju vērts TM sapulcē par sadarbību ar AL. LAI VEICAS!

11. Uldis bija vienīgais, kas tikās ar vēlētājiem. Bukleti bija ļoti vajadzīgi. Ulda variants caur Facebook. Likt iekšā Labreņča rakstus. Pēc valdības ievēlēšanas, vērt cilvēkiem acis vaļā. Nepatika, ka vēlētājam nedeva iespēju iepazīties ar visām partijām. Jāveido reģionālās grupiņas, kur trīs cilvēki ir vadītāji. Mājas lapa neuzrunāja.

12. Ko var gribēt no mazas partijas. Negaidīju, ka būs vairāk par 1%. Māris Možvillo patika, labs vadonis. Rubīns bija miljonārs. Lielās partijas vinnēs. Jāapvienojas ar lielām haizivīm. Patriote TM. Tagad tādi laiki, ka Latviju maz ievēro, mērogošana notiek. Ar avīzēm nē, radio dārgi, maz rakstnieki. Lauku avīzēs vajadzētu vairāk reklamēties. Ieteikums – rakstīt, rakstīt, rakstīt. Avīzes arī iet uz galu. Muzikanti, kas braukātu apkārt, mums nav. Rakstīt galvenais. Vairāk uzrunā rajona avīzes. Kolāts nav dabūjis labu amatu. Divos mēnešos reizi jāiziet gaisā noteikti. Rīvējamies ar citām partijām, tās atņem uzmanību (novērš ar savu bļaustīšanos). Vaina ir tā, ka grūti jaunos pielabināt. Grib spožāk. Rosļikovam izdevās jaunos paņemt. Vajag atraktīvus cilvēkus. Kreituse staigā pa vidusskolām un labas idejas gan jau nekaisa. Viņa runā ar indi. Strādāt ar jaunatni! Sabiedrība ir modernāka. Kur veikalnieki uzbāžas e-pastos. Mums arī vajadzētu vairāk e-pastu, kur ziņot. Māris Možvillo ir figūra, vajag vēl kādu no Saeimas izkritušajiem uzrunāt piesaistīties mums.

13. Pašvaka bija. Materiālās iespējas vajadzēja vairāk. Bija inernetā maz. Tikai savā starpā pārrunājām. Priekš citiem cilvēkiem nebija uzskatāmas un pieejamas programmas. Lielās partijas varēja just. Cilvēkiem pašiem jāsaprot, ka vajag kaut ko jaunu. Varu un naudu visiem gribās. Vajadzēja uzrunāt cilvēkus. Cilvēkos ir neticība. TV un paskastītēs avīzes, un pabraukāt pa rajoniem. Pīlēna partijas busiņs uz pilsētas svētkiem vai pasākumiem atbrauc un pievienojas. Jādod vairāk ziņas, ka citi zog mūsu idejas. Ievēlētās partijas pasniedz labās idejas, bet ideja bija mūsu. Cerība bija, popularitāte vajadzīga. Kas skaļi bļauj, tos sadzird, bet zolūdi tas jādara. Jāatspoguļo, ka pateicoties mūsu idejām ir reāli tas un tas. Paldies par to, ka īstenojat (tiem, kas zog idejas)!!! Ja gribam ko mainīt, tad jāmaina kadri. Tautai būtu jādomā. Jācenšas attēlot, ko ievēlētie solīja, ko neizdara. Jāinformē, kādi parādi sataisīti. Mēs esam veco ļaužu tauta, daudz pensionāri. Tauta samierinās ar visu, politiski nedomā. Pa brīvības gadiem viss iet uz leju. Jātiek iekšā. Jaunie brauc prom. Kas būs ar armiju? Tie, kas aizbrauc, tos nedabūs atpakaļ. Vai cilvēki tiešām neredz, īpaši pensionāri? Vai tad aiz labas dzīves brauc projām? Popularizēt. Sponsori. Plinti krūmos mest nevajag, kaut kas ir jādara. Mazās partijas daudz. Visiem jānonāk pie kopsaucēja, tad būtu spēks. Vajag apvienoties. Celt gaisā nebūšanas, bet neapriet. Jācīnās, padoties nevajag. Jādomā, ko darīt. Pēc iespējas vairāk apvienoties. Katrai partijai ir labas idejas.

SVEICAM LATVIJAS DZIMŠANAS DIENĀ!

Es meklēju Latviju

Gaiziņa galā,

Aiz priedēm, kas šūpojas 

Dziļjūras malā,

Uz Usmas, uz Bārtas,

Kur zirgus ved dzirdīt,

Un atradu Latviju

Pats savā sirdī.

                 (G.Račs)

Partijas "Tēvzemes mantojums" biedri piedalās 14.Saeimas vēlēšanās partiju apvienības "Apvienība Latvijai" sarakstā (2022)

https://www.atvertaparvaldiba.lv/lv/aktualitates/1028-14-saeimas-velesanas-partijas-un-kandidatu-saraksti-2022

PROGRAMMA: https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti/apvieniba-latvijai#programma

VĒSTĪJUMI:

Partijas “Tēvzemes mantojums” kandididātU vēstījumi uz 14.Saeimas vēlēšanām 17.saraksts "Apvienība Latvijai".

KANDIDĀTI:

Rīgas vēlēšanu apgabals.

1.Riņķis Jānis – augstākā izglītība, Eiropas kristīgā akadēmija.

2.Lapinskis Jānis – augstākā izglītība, Latvijas universitāte.

3.Āboliņš Jānis – augstākā izglītība, Daugavpils universitāte.

4.Bernis Artūrs – augstākā izglītība, Latvijas universitāte.

5.Kona Ineta – augstākā izglītība, Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskola.

6. Gailis Zintis – augstākā izglītība, Policijas akadēmija.

7.Radionovs Valerijs – augstākā izglītība, juridiskā koledža.

8.Salinieks Gvido – augstākā izglītība, Alberta koledža.

9.Vilnis Jānis – vidējā izglītība, Cēsu 4.arodvidusskola.

10.Lasmane Anita – augstākā izglītība, Baltijas starptautiskā akadēmija.

11. Ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu kandidāts svītrots no kandidātu saraksta.

12.Zālītis Jānis – vidējā izglītība, Salaspils vakara vidusskola.

13.Krūmiņš Kārlis – augstākā izglītība, Rīgas tehniskā universitāte.

14.Nartiša Inese – vidējā izglītība, Rīgas Raiņa vidusskola.

15.Olups-Blumanskis Jānis, augstākā izglītība, Latvijas universitāte.

16.Giriča Sanita – vidējā izglītība, Rīgas 14 vakara (maiņu) vidusskola.

17.Eglīte Kristīne - augstākā izglītība, Biznesa augstskola “Turība”.

18.Krūmiņš Andrējs - augstākā izglītība, Latvijas universitāte.

19.Markus Kristīne – vidējā izglītība, Starptautiskā komerciālā profesionālā vidusskola.

20.Klinsons Edgars - augstākā izglītība, Latvijas universitāte.

21.Giriča Ināra, vidējā  izglītība, Rīgas 25.vidusskola.

22.Kokins Raimonds - augstākā izglītība, Rīgas tehniskā universitāte.

23.Putniņa Dzintra - vidējā izglītība, Rīgas 14 vakara (maiņu) vidusskola.

24.Liepa Jānis – vidējā izglītība, Rīgas būvamatniecības vidusskola.

25.Jēkabs Āboliņš, augstākā izglītība, Vidzemes augstskola.

26.Žaks Beernaerts, augstākā izglītība, Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskola.

27.Prohorenko Artjoms – vidējā izglītība, Profesionālā vidusskola “Viktorija”.

28. Papiņš Krišjānis – augstākā izglītība, Rīgas Stradiņa universitāte.

Vidzemes vēlēšanu apgabals.

1.Možvillo Māris – augstākā izglītība, Biznesa vadības koledža.

2.Leitlands Artūrs – vidējā izglītība, Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija.

3.Vīksna Jānis – augstākā izglītība, Vidzemes Tehnoloģiju un Dizaina tehnikums.

4.Kalējs Arvis – augstākā izglītība, Policijas akadēmija.

5.Lazdiņš Aldis – augstāka izglītība, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmija.

6.Bērziņa Līga – vidējā izglītība, Valmieras Pārgaujas ģimnāzija.

7.Buls Alfrēds – augstākā izglītība, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, Baltijas Aizsardzības koledža.

8.Ruģele Ilze – augstāka izglītība, Rīgas Tehniskā universitāte.

9.Dālbergs Alvils - vidējā izglītība, Rīgas 14 vakara (maiņu) vidusskola.

10.Tomass Jurijs – augstākā izglītība, Rīgas Tehniskā universitāte.

11.Dambis Imants – vidējā izglītība, Rīgas vidējā speciālās milicijas skola.

12.Šileiko Aleksandrs – vidējā izglitība, Rīgas būvamatniecības vidusskola.

13.Ančāns Ilmārs – augstākā izglītība, Maskavas medicīnas institūts.

14.Smilktiņa Liāna – augstākā izglītība, Rīgas Stradiņa universitāte.

15.Siliņš Paulis – vidējā izglītība, Friča Brīvzemnieka pamatskola (Rīgas 26.vsk).

16.Veigure Regīna – vidējā izglītība, Valmieras tehnikums.

17.Klaviņš Ričards – vidējā izglītība, Jāņmuižas profesionālā vidusskola.

18.Sarva Helmuts – augstākā izglītība, Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmija.

19.Klincāns Vilhelms – augstākā izglītība, Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

20.Lediņš Guntis - augstākā izglītība, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas universitāte.

Zemgales vēlēšanu apgabals.

1.Godainis Uldis – vidējā izglītība, Latvijas Kultūras koledža.

2.Kikute Viola – augstākā izglītība, Vidzemes augstskola.

3.Labrencis Jānis – augstākā izglītība, Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

4.Leimane Lolita – vidējā izglītība, Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola.

5.Pavlova Dace – augstākā izglītība, Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža.

6.Drande Jānis – augstākā izglītība, Latvijas universitāte.

7.Novickis Aleksandrs – augstākā izglītība, Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

Kurzemes vēlēšanu apgabals.

1.Rolis Guntis – augstaka izglītība, Akadēmiskās informācijas centrs.

2.Gaudiešus Jānis – vidējā izglītība, Skrundas vidusskola.

3.Madelis Egils-Matīss, augstākā izglītība, Rīgas Tehniskā universitāte.

4.Samiņa Iveta – vidējā izglītība, Kandavas Lauksaimniecības tehnikums.

5.Bramanis Armands – vidējā izglītība, Mālpils novada vidusskola.

6.Lesiņš Jānis – augstākā izglītība, Rīgas Stradiņa universitāte.

Latgales vēlēšanu apgabals.

1.Zlenko Iļja – vidējā izglītība, Daugavpils 3. Vidusskola.

2.Visockis Edmunds – augstākā izglītība, Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

3.Pavloviča Agita – augstākā izglītība, Dauvgavpils universitāte.

4.Bogdanovs Aleksandrs – augstākā izglītība, Malnavas koledža.

5.Medvedevs Marks – augstākā izglītība, Profesionālās izglītības kompetences centrs "Daugavpils tehnikums".

6.Skrindževsksis Kaspars – vidējā izglītība, Sventes vidusskola.

7.Sergijeviča Larisa – vidējā izglītība, Daugavpils 5. Vidusskola.

8.Petkune Viktorija – vidējā izglītība, Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola „Saules skola”.

9.Bikulčs Jurijs – vidējā izglītība, Daugavpils Būvniecības Tehnikums.

10.Petkune Marija – vidējā izglītība, Purvciema amatskola.

11.Pavlovičs Oļegs – vidējā izglītība, Daugavpils 9.vidusskola.

12.Sprukuls Jānis – vidējā izglītība, Zilupes lauksaimniecības skola.

Partijas "Tēvzemes mantojums" 2022. gada kongress

Partijas "Tēvzemes mantojums" biedru pārstāvju sapulce (kongress) notiks šā gada 17.jūlijā, Rīgā, M.Keldiša ielā 11-1. Reģistrācijas sākums 11:00, sapulces sākums 11:30. 

Tuvākas ziņas pa telefonu 29724334, vai krumins.karlis@gmail.com.

Valde

NODOKĻI.

Latvija ir tik dziļā bedrē, ka ar vienkāršām manipulācijām ar neapliekamo minimumu no tās izkļūt nespēsim. Mūsu nodokļu sistēma ir nevajadzīgi sarežģīta un nav ražošanas attīstību veicinoša. Tāpēc ir nepieciešamas kardinālas tās reformas.

1.     Nekavējoties ir jālikvidē jebkāds darba spēka nodoklis. No algas ir izdarāmas tikai iemaksas strādājošā pensijas fondā. Tā rezultātā zudīs vajadzība maksāt daļu algas aploksnēs un samazināsies ēnu ekonomika, ar kuru šīs aplokšņu algas nopelnīt. Palielinoties cilvēkiem reāli saņemtai algai, palielināsies viņu pirktspēja un daļa līdzekļu nonāks atpakaļ valsts budžetā PVN nodokļa veidā. Strauji samazināsies bezdarbs. Sāksies reemigrācija.

2.     Ir jāpārskata sevišķi lielo pensiju saņēmēju loks un pensijas atbilstība konkrētā cilvēka iemaksām pensiju fondā. Ir jānosaka maksimālā pensija un jārada iespēja atsevišķiem cilvēkiem par sevišķiem nopelniem piešķirt personālo pensiju.

3.     Lauksaimniecībā jāatjauno katrai saimniecībai individuāli piemērots Zemes nodoklis, kā vienīgais maksājamais nodoklis laukos.   Lai to realizētu ir jārada visu zemnieku saimniecību datu bāze, kurā būtu norādīts saimniecības atrašanās vieta, lielums, tehniskais nodrošinājums un citi ražošanu ietekmējoši faktori. Izejot no šiem datiem ar koeficientu palīdzību datorizēti aprēķina katrai saimniecībai piemērotu maksājamo nodokli. Tas ievērojami palielinās ieņēmumus no lauksaimniecības, jo samazināsies ēnu ekonomika, kura rodas produkciju pārdodot neoficiāli. Lauksaimniecisko ražošanu vadītu Ražošanas pārvalde pašreizējo institūciju vietā.

4.     Ir jāatjauno mūsu valsts iekšzemes tirgus pašu ražotās kā pārtikas tā arī nepārtikas preču realizācijai. Tam būtu jābūt bezpeļņas organizācijai.

5.     Ir jāatjauno Mežsaimniecības, Jūrniecības un Celtniecības ministriju darbība. Tā rezultātā ierēdņu skaits nepalielināsies, drīzāk otrādi, jo pašreizējo ierēdņu darbība tiks labāk kontrolēta un pārraudzīta pa vertikāli. Celtniecības jomā jāpalielina kontrole par drošiem darba apstākļiem celtniecībā. Jākontrolē veikto darbu atbilstība projektiem. Jāpalielina naudas plūsmas kontrole veicot celtniecības darbus. Jūrniecības ministrijai ir jāpārņem un jākontrolē ostu darbība un jākontrolē kravu plūsma tajās. Mežsaimniecības ministrijai ir jāseko līdz mežu racionālai un pareizai izmantošanai. Ir jāpārtrauc mežu masveida izciršana un intensīvi jāsāk to atjaunošana.

6.     Ir jāpārtrauc VARAM darbība, kā sevi neattaisnojoša. Vidi aizsargāsim veicot videi saudzīgu visa veida saimniecisko darbību. To varētu kontrolēt Vides aizsardzības departaments pie Ekonomikas ministrijas. Reģionus attīstīsim galvenokārt piešķirot tiem nodokļu atlaides.

7.     Ir jāpārskata PVN tipa nodokļa piemērotība Latvijas apstākļiem. Jo PVN ir viens no dārgākajiem nodokļiem no administrēšanas un saistību izpildes viedokļa. Ir liels operāciju skaits, liels dokumentu apjoms un pastāvīgas kontroles nepieciešamība. Šo nodokli skaitot klāt pie preču cenas, samazinās konkurences iespējas. Tā vietā ir atjaunojams 1990. gada 20. decembrī toreizējās AP pieņemtais bruto peļņas nodoklis.

8.     Ir jānodrošina iedzīvotājiem brīvi saņemt bezmaksas medicīnisko palīdzību un obligātu bezmaksas vidējo izglītību.

9.     Atjaunojam lietišķas attiecības ar Krieviju.

Importējam elektroenerģiju. Uzsākam sarunas par Krievijas pilsoņu repatriāciju no Latvijas. Repatriantiem par labu atsakamies no kompensācijas par represēto Latvijas pilsoņu darbu Krievijas vergu nometnēs un par bojā gājušiem. Pie šo nosacījumu izpildes Latvijā var nebūt NATO karabāzes.

10.  Paliekam NATO, ES un Eiro zonā.

        Jānis Labrencis  2021. 17. 10

Partijas "Tēvzemes mantojums" pārstāvju sapulce

3. nov. 2020, Nav komentāru  
Šā gada 17. novembrī plkst. 17:30 Akadēmijas laukumā 1 notiks partijas "Tēvzemes mantojums" pārstāvju sapulce. 

Tuvākas ziņas pa telefonu - 29724334
Valde  







Aicinājums Latvijas iedzīvotājiem, kuri ciena savus līdzcilvēkus un godā Tēvzemi! 

Atjaunotās neatkarības laikā Latvija ir zaudējusi ap 30% iedzīvotāju. Otrā pasaules kara laikā Latvija no katriem trim iedzīvotājiem zaudēja vienu. Iznāk, ka šajos neatkarības gados Latvija ir zaudējusi apmēram tikpat daudz iedzīvotāju, cik Otrā pasaules kara laikā! Aptaujas liecina, ka uz ārzemēm labprāt dotos dzīvot 33% Latvijas iedzīvotāju. Pēdējā laikā Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk ar ātrumu 19 000 - 20 000 gadā. Un traģiskākais ir tas, ka no Latvijas aizbrauc nevis okupācijas laikā nometinātās militārpersonas un Latvijā uz dzīvi palikušie iebraucēji no bijušajām PSRS republikām, bet cilvēki, kuri savā tēvzemē ar savu darbu nav varējuši nodrošināt cilvēka cienīgai dzīvei visnepieciešamāko – pajumti, pārtiku, apģērbu. Faktiski, latviešu tautas traģēdija turpinās un tās galvenais iemesls ir Latvijas likumdošanas un izpildvaras, tautas likumīgās intereses neaizstāvošas, realizētās politikas sekas.

Iedzīvotājiem ir uzlikts tik smags mājokļu izmaksu un nodokļu slogs, ka laikā no 2013. līdz 2015. gadam Latvijas iedzīvotājiem tika atņemtas 182 000 īpašumu vienības. Nodokļu un hipotekāro kredītu sloga dēļ tūkstošiem ģimeņu ir spiestas pamest savas dzimtas dzīvesvietas.  Latvijā ir noteikta tik zema minimālā alga, ka par šo algu cilvēks nevar uzturēt pats sevi, par ģimeni nemaz nerunājot. 70 procentiem Latvijas pensionāru ikmēneša ienākumi ir zemāki par noteikto nabadzības slieksni. Darbaspēka trūkumu politiķi plāno atrisināt ar lēta darbaspēka importu no trešās pasaules valstīm. Tas apdraud valsts drošību un latviešu tautas pastāvēšanu. Ir liels pamats ticēt žurnāla Politico apgalvojumam, ka Latvija ir „izzūdoša” valsts un tās iedzīvotāju samazinājums kopš 2000.gada ir lielākais pasaulē.

Visus šos gadus Latviju ir pārvaldījusi bijušo LPSR AP deputātu[1] grupējumu izveidotā politisko partiju sistēma. Tā saucamie „ekonomiskie” grupējumi un dažādi klani partijām ziedo lielas naudas summas lai pēc tam caur uzpirkto partiju ietekmi tiktu pie vēl lielākas naudas. Pie varas esošajām partijām šī milzīgā nauda ir vajadzīga ne tik daudz vēlētāju informēšanai kā vēlētāju apdullināšanai ar spilgtu un skaļu reklāmu palīdzību.

Tāpēc Latvijā pie varas ir jānāk citiem spēkiem, ne tiem, kas tikai saucas sociāldemokrāti, bet kreisi nacionāliem spēkiem, kas nāk ar citādu programmu, kam rūp visas tautas, ne tikai saujiņas izredzēto intereses. Valsts pārvaldes struktūras ir jāpiespiež kalpot tautai, nevis vietējā lielkapitāla un globālo korporāciju interesēm. Tikai sociālā taisnīguma, solidaritātes un tiesiskuma principu realizēšana  var nodrošināt pakāpenisku visu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa izaugsmi (vismaz līdz vidējam ES labklājības līmenim), stiprināt latviešu tautas nacionālo pašapziņu un Latvijas valstiskuma pamatus. Latvija nav neizdevusies valsts, kā to apgalvo mūsu ienaidnieki un mēs ticam tās nākotnei.

Partija „Tēvzemes mantojums” aicina tautiešus aktīvi atbalstīt  programmas uzstādītā mērķa – sociāli taisnīga un latviska Latvija – sasniegšanu. Mērķa sasniegšanai kā galvenos uzskatām sekojošus mūsu programmas punktus:

·      Ieviest mažoritāro (vai vismaz jaukto) vēlēšanu sistēmu ar vēlētāju tiesībām atsaukt deputātus, kuri nepilda vēlētājiem dotos solījumus. Patreizējā kārtība (balsošana par partiju listēm) izslēdz sacensības principu un ir lielāka varbūtība, ka tiek ievēlēti sarakstā augstāk stāvošie kandidāti nevis cilvēki, kas būtu tikuši ievēlēti godīgas ideju sacensības rezultātā.

·      Panākt valsts varas (likumdošanas, izpildvaras, tiesu) struktūru atklātu, efektīvu, un caurspīdīgu darbu, racionālu valsts institūciju finansējuma izlietošanu visu iedzīvotāju interesēs. Noteikt valsts amatpersonu personīgo atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.

·      Valsts pārvaldes reformu rezultātā radīt skaitliski nelielu valsts pārvaldi, kura nodrošinātu efektīvu  valsts pārvaldes institūciju darbību, tiesiskuma ievērošanu un lietderīgu publisko resursu izlietojumu. Tai ir jāsamazina birokrātisko slogu un jānodrošina  kvalitatīvus un pieejamus publiskos pakalpojumus.  

·      Panākt Latvijas pilsoņu aktīvu līdzdalību valsts pārvaldē un amatpersonu darba  kontrolē.

·      Panākt likumdošanas aktu, kuri neatbilst tautas vairākuma interesēm, pārskatīšanu. Atcelt pilsoņu līdzdalību nesamērīgi ierobežojošo 2012.gada grozījumu likumā ‘’Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, kas paredz, ka likuma projekta iniciatoriem ir jāsavāc~150 000 parakstus.

·      Nodokļu sistēmai jānodrošina vienkāršība, taisnīgums un solidaritātes principa ievērošana. Ieviest progresīvo nodokli visiem ienākumu veidiem un īpašumam.  Neaplikt ar NĪN vienīgo mājokli, kura kadastrālā vērtība nepārsniedz 50 000 EUR un pirmos 2000 kvadrātmetrus zemes. Progresivitātes skalu noteikt  saistītu ar kopējiem ienākumiem uz ģimenes (mājsaimniecības) locekli. 

·         Aizliegt partijām pieņemt ziedojumus no personām, kuras nav dotās partijas biedri. Tas varētu apgrūtināt „ekonomisko” grupējumu iespējas uzpirkt partijas.

·         Noteikt minimālo algu 60% apmērā no vidējas algas valstī. Noteikt, ka pensijas, kas ir zemākas par pusi no vidējās algas valstī nav apliekamas ar nodokli. Minimālām pensijām  un pabalstiem ir jānodrošina cilvēkiem dzīves līmeni, kas atbilst mūsdienu starptautiskajiem standartiem.

·         Panākt lauku vides, mazpilsētu un mazo un vidējo zemnieku saimniecību saglabāšanu un attīstību. Atbalstīt mazā un vidējā biznesa pārstāvjus Latvijas laukos un mazpilsētās.

·         Panākt izmaiņas Krimināllikumā – noilguma nepiemērošana valsts pārvaldē pastrādātajiem noziegumiem (valsts pārvaldes institūcijām piešķirto finanšu līdzekļu un materiāltehnisko līdzekļu izsaimniekošana,  izšķērdēšana, piesavināšanās).

·         Zinātnei piešķirt 1,5% (pašlaik 0,12%) no IKP kā to valdība bija solījusi Eiropas Komisijai.

·         Ar likumu noteikt finansējuma pieaugumu veselības aprūpei par 0,5% no IKP gadā līdz tas sasniedz vismaz 5% no IKP, kā to Latvijai  2014.gadā rekomendēja Pasaules Veselības organizācija.

·         Nodrošināt pietiekamu finansējuma piešķiršanu bērnu dzimstības veicinošo pasākumu realizēšanai un re-emigrācijas veicināšanai.

·         Nepieļaut jaunu imigrantu uzņemšanu Latvijā, jo pamatnācija (latvieši) ir tikai nedaudz virs 60% no iedzīvotāju skaita. Liels cittautiešu īpatsvars ir drauds Latvijas drošībai un latviešu tautas nacionālai identitātei. Lai latviešu nācijas pastāvēšana nebūtu apdraudēta, tās īpatsvaram jābūt vismaz 75%.

·         Nezaudējot saikni ar pasaules kultūras vērtībām, izstrādāt nacionālo kultūras vērtību saglabāšanas un attīstības programmu, jo globalizācija rada nopietnus draudus nacionālās kultūras  saglabāšanai, veicinot tās degradāciju un iznīcināšanu. 

 

Godātie Latvijas pilsoņi! 

Ja Jums rūp Latvijas un tautas liktenis un ir pieņemamas partijas programmas pamatnostādnes, tad stājieties politiskās partijas „Tēvzemes Mantojums” rindās un kopīgiem spēkiem aizstāvēsim visu Latvijas iedzīvotāju, nevis nelielas saujiņas izredzēto intereses, kuri visu šo laiku savu labklājību ir vairojuši uz nodokļu maksātāju rēķina.

Ar cieņu,

partijas „Tēvzemes Mantojums” valdes priekšsēdētājs Alfrēds Buls (26694977, alfbu@inbox.lv)


[1] Pārsvarā PSRS komunistiskās partijas funkcionāri, kuri tika ievēlēti pēc PSRS instrukcijām. Vēlēšanās piedalījās visi toreiz Latvijā dzīvojošie PSRS pilsoņi, tai skaitā okupācijas karaspēka personāls. LPSR AP deputāti, pārkāpjot 1922.gadā pieņemto Satversmi, pārdevēja sevi par LR AP deputātiem un izveidoja ekonomisko grupējumu intereses aizstāvošo politisko partiju valsts pārvaldes sistēmu, kura ļāva viņiem vairot savu labklājību uz nodokļu maksātāju rēķina.