Partijas "Tēvzemes Mantojums" programmas projekts. Vērtējiet, sūtiet priekšlikumus tās pilnveidošanai uz e-pasta adresi - tevzemesmantojums@gmail.com

Politiskā partija “Tēvzemes Mantojums” aicina visus latviešus izpildīt savu pienākumu pret savu valsti un tautu aktīvi līdzdarbojoties Latvijas republikas (LR) valsts pārvaldes amatpersonu un politisko partiju darbības atbilstības latviešu tautas vairākuma interesēm kontrolē. Aicinām Jūs vienaldzīgi nevērot politisko procesu norisi Latvijā no televizoru ekrāniem bet aktīvi iesaistīties Tautvaldības principa realizēšanai LR - Valsts pārvaldes darba kontrole ir pilsoņu pienākums.

Veidosim mūsu Tēvzemes un tautas nākotni Kopā.

Partijas “Tēvzemes mantojums” valde

 

Politiskās partijas “Tēvzemes Mantojums” programma

Ievads.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija ir zaudējusi ap 30% iedzīvotāju. Otrā pasaules kara laikā Latvija no katriem trim iedzīvotājiem zaudēja vienu. Iznāk, ka šajos neatkarības gados Latvija ir zaudējusi apmēram tikpat daudz iedzīvotāju, cik Otrā pasaules kara laikā! Aptaujas liecina, ka uz ārzemēm labprāt dotos dzīvot 33% Latvijas iedzīvotāju. Pēdējā laikā Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk ar ātrumu 19 000 - 20 000 gadā. Ja astoņdesmito gadu beigās gadā dzima ap 40 000 bērnu, tad tagad dzimst tikai ap 20 000. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā 2016.gadā 606 000 personu ienākumi bija zem nabadzības līmeņa. Statistiķi ir aprēķinājuši ka nabadzības slieksnis ir 318 eiro. Pēc avīzes NRA aprēķiniem 317 089 pensionāri dzīvo ar pensiju, kas ir mazāka par 310 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka zem nabadzības sliekšņa dzīvo 70 % pensionāru.

Bez visa augstāk minētā trūcīgākajiem/maznodrošinātajiem iedzīvotājiem ir uzlikts tik smags nekustāmā īpašuma slogs, ka laikā no 2013. līdz 2015. gadam Latvijas iedzīvotājiem tika atņemtas 182 000 īpašumu vienības. Nesamērīgi liela nodokļu sloga un zema atalgojuma dēļ tūkstošiem ģimeņu ir spiestas pamest savas dzimtas dzīvesvietas.

Latvijā joprojām ir ap 70 000 bezdarbnieku, bet uzņēmēji sūdzas, ka viņiem nav pat vienkāršu darbu darītāju. Kā gan var būt darītāji, ja cilvēks par minimālo algu nevar uzturēt pats sevi, par ģimeni nemaz nerunājot. Darbaspēka trūkumu politiķi plāno atrisināt ar lēta darbaspēka importu no trešās pasaules valstīm. Tas apdraud Latvijas valstisko suverenitāti un latviešu tautas pastāvēšanu.

 

Ir liels pamats ticēt žurnāla Politico apgalvojumam, ka Latvija ir „izzūdoša” valsts un tās iedzīvotāju samazinājums kopš 2000.gada ir lielākais pasaulē.

Visus šos gadus Latviju ir pārvaldījuši bijušo LPSR AP deputātu[1] grupējumi, kuru izveidotā, „ekonomisko” grupējumu intereses aizstāvošā, politisko partiju valsts pārvaldes sistēma ir novedusi Latvijas iedzīvotāju vairākumu neapskaužamā stāvoklī. Līdz ar to atbildību par pastāvošo situāciju valstī ir jāuzņemas visām pie varas bijušajām un pašlaik esošajām politiskajām partijām. „Ekonomiskie” grupējumi šīm partijām ziedo lielas naudas summas lai pēc tam caur uzpirkto partiju ietekmi tiktu pie vēl lielākas naudas. Pie varas esošajām partijām šī nauda ir vajadzīga ne tik daudz vēlētāju informēšanai kā vēlētāju apdullināšanai ar spilgtu un skaļu reklāmu palīdzību.

Lai mainītu situāciju valstī pie varas ir jānāk partijai vai partiju apvienībai, kura aizstāv tautas vairākuma intereses, pievērš sevišķo uzmanību Latvijas trūcīgākai iedzīvotāju daļai, ģimenēm ar bērniem, iedzīvotājiem ar sevišķām vajadzībām un un valsts pārvaldes darbu organizē  maksimāli efektīvā un piešķirto resursu racionālās izmantošanas veidā.

Tikai sociālā taisnīguma, solidaritātes un tiesiskuma principu konsekventa realizēšana valsts pārvaldē var nodrošināt pakāpenisku visu LR iedzīvotāju dzīves līmeņa izaugsmi (vismaz līdz vidējam ES labklājības līmenim), stiprinās latviešu tautas nacionālo pašapziņu un LR valstiskuma pamatus. LR stabilitāti var garantēt tikai materiāli nodrošināta un izglītota vidusšķira. Latvijas iedzīvotājiem realizējot Tautvaldības principu (Valsts un pašvaldību amatpersonu darba likumības kontrole ir katra Latvijas iedzīvotāja pienākums) ir jāpiespiež valsts un pašvaldības institūcijas kalpot tautai, nevis kaut kādu izredzēto kabatai.

Partijas biedri ir pārliecināti, ka LR uzplaukumu var nodrošināt tikai attīstīta uzņēmējdarbības vide katrā pilsētā un novadā, visu tautsaimniecības nozaru pārdomāta, modernajās tehnoloģijās balstīta attīstība, izglītota, iniciatīvu pilna, radoša jaunatne un ar darbu nodrošināti Latvijas vidēja gadu gājuma darbaspējīgie iedzīvotāji.

Partijas biedri uzskata, ka kamēr pamatnācijas īpatsvars nesasniegs 75%, ir nepieņemama nekāda imigrācija un LR valdībai ES līmenī ir jāpanāk to, ka ES institūcijas atzīst par pamatotām latviešu tautas vairākuma noraidošo attieksmi pret bēgļu uzņemšanu.

Partijas biedri darīs visu iespējamo lai stipra nacionālā identitāte, lepnums par piederību Latvijai, Latvijas kultūrvēsturiskās vērtības būtu par katra Latvijas iedzīvotāja neatņemamu dzīves sastāvdaļu un kļūtu par Latvijas visa līmeņa amatpersonu atbildīgas politikas pamatu.

Partijas biedri uzskata, ka jautājums par PSRS totalitārā režīma Latvijas okupācijas seku izvērtēšanu un novēršanu ir risināms starptautiskajā līmenī.

Partijas biedri uzskata, ka starptautiskajā līmenī ir risināms jautājums par ES finanšu līdzekļu piesaisti Latvijas nepilsoņu (bijušās PSRS republiku iedzīvotāju) brīvprātīgās re-emigrācijas veicināšanai uz savām etniskām Dzimtenēm vai citām pasaules valstīm;

Partija savā darbībā stingri ievēro sekojošu principu - Latvijas tautas vairākuma griba ir vienīgais politisko lēmumu avots.

 

2.                 Partijas darbības Mērķis -  Sociāli taisnīga un latviska Latvija.

Partija uzskata, ka:

1)            Sociālā taisnīguma, solidaritātes, tiesiskuma principu konsekventa realizēšana  nodrošinās pakāpenisku visu LR iedzīvotāju dzīves līmeņa izaugsmi (vismaz līdz vidējam ES labklājības līmenim), stiprinās latviešu tautas nacionālo apziņu un LR valstiskuma pamatus tādējādi radot priekšnoteikumus Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma un LR dzīvojošo tautu kultūras un tradīciju saglabāšanai.

2)            Latvijas valsts pārvaldes institūcijas ir tiesīgas pieņemt tikai tautas vairākuma interesēm atbilstošus likumus un lēmumus, kuri atbilst LR Pamatlikumam – Satversmei.

3)            Latviešu valodai ir jābūt par oficiālo Latvijā dzīvojošo tautu vienojošo saziņas valodu.

 

3.                 Partijas darba uzdevumi.

Lai panāktu  sociāli taisnīgas un latviskas Latvijas veidošanas uzsākšanu partija ir noteikusi sekojošas prioritātes:

1)    Valsts pārvaldes reforma - Samazināt ierēdņu skaitu atbilstoši ES vidējiem rādītājiem, likvidēt dublējošās pārvaldes institūcijas, panākt Latvijas iedzīvotāju aktīvu līdzdalību valsts pārvaldes amatpersonu darba atklātības kontrolē un valsts amatpersonu personīgās atbildības noterikšanu par pieņemtajiem lēmumiem.

2)    Nodokļu politikas pārskatīšana. Tai ir jāveicina Latvijas iedzīvotāju iesaisti uzņēmējdarbībā, jānodrošina vienkāršības, taisnīguma un solidaritātes principa realizēšanu un jānodrošina efektīvu ēnu ekonomikas apkarošanu. Progresīvā nodokļa principa ieviešana iedzīvotāju ienākumiem un nodokļu sloga samazināšana trūcīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.

3)    LR tautsaimniecības nozaru zinātniski pamatotu/līdzsvarotu attīstību balstītu modernajās energotaupošajās tehnoloģijās un to konkurences spēju izaugsmi.

4)    Pietiekoša finansējuma piešķiršana bērnu dzimstību veicinošo pasākumu realizēšanai un re-emigrācijas veicināšanai. 

5)    1918.g. 18.novembrī proklamētās LR netkarības pēctecības atjaunošana, 1922.g. pieņemtās LR Satversmes aizsardzība no nelikumīgajiem pārgrozījumiem un likumdošanas aktu, kuri neatbilst latviešu tautas vairākuma interesēm, pārskatīšana un politisko partiju ietekmes uz valsts pārvaldes darbu novēršana.

6)    Valsts pārvaldei, veselības aprūpei, kultūrai, izglītībai un drošības garantēšanai piešķirtā finansējuma izlietojuma kontrole.

7)    Latvijas iedzīvotāju labklājības izaugsme (ilgtermiņā tai ir jāsasniedz vismaz vidējo ES labklājības līmeni), sociālā taisnīguma un tiesiskuma principa konsekventai realizēšanai LR.

Minēto prioritāšu un tālāk uzskaitīto svarīgāko uzdevumu izpildes iespēja ir atkarīga no LR pilsoņu atbalsta partijai tās izvirzītā mērķa un definēto uzdevumu realizēšanā (tai skaitā partijas atbalsts  13. Saeimas vēlēšanās) un LR rīcībā esošo finansiālo, materiāltehnisko līdzekļu un cilvēkresursu apjoma, kurus ir jāizmanto maksimāli efektivā veidā.

Partija „Tēvzemes Mantojums” savā darbībā apņemas, ciešā sadarbībā ar Latvijas iedzīvotājiem, panākt efektīvu, caurskatāmu un racionālu valsts pārvaldei uzticēto resursu  izlietojumu.

Partija ir noteikusi svarīgākos uzdevumus, kuru realizēšana (Kopdarbībā ar Latvijas pilsoņu kopu) veicinās Latvijas valsts attīstību, vidusslāņa veidošanos Latvijā un  garantēs latviešu tautas stabilitāti:

 

1.Valsts pārvalde.

 

1)    Valsts pārvaldei jānodrošina Latvijas suverenitātes, politiskās sistēmas demokratizācijas un Latvijas kā tiesiskas valsts stiprināšana.

2)    Ieviest mažoritāro (vai vismaz jaukto) vēlēšanu sistēmu ar vēlētāju tiesībām atsaukt deputātus, kuri nepilda vēlētājiem dotos solījumus.

3)    Panākt to, ka valsts prezidentu Saeimas deputāti ievēl atklātā balsojumā un to, ka pašvaldību vadītāji tiek ievēlēti tiešās vēlēšanās.

4)    Panākt valsts varas (likumdošanas, izpildvaras, tiesu varas) struktūru optimizāciju, atklātu, efektīvu, un caurspīdīgu valsts pārvaldes darbu un racionālu valsts institūciju finansējuma izlietošanu visu iedzīvotāju interesēs. Ieviest vienkāršu, efektīvu un atvērtu valsts pārvaldības sistēmu. Samazināt valsts pārvaldē strādājošo ierēdņu skaitu. Samazināt ministriju skaitu un tām pakļauto institūciju skaitu.

5)    Noteikt valsts amatpersonu personīgo atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.

6)    Panākt valsts un pašvaldības materiāltehnisko līdzekļu (autotransports, utt.) racionālas izmantošanas kontroles mehānisma izveidi un soda sistēmas ieviešanu valsts amatpersonām par valsts institūcijām, valsts uzņēmumiem, pašvaldībām un pašvaldību uzņēmumiem piederošo materiāltehnisko līdzekļu izmantošanu savtīgajiem nolūkiem;

7)    Panākt korupcijas, ēnu ekonomikas, „savējo piesegšanas” un „savējo bīdīšanas amatos” enerģisku un stingru apkarošanu.

8)    Atcelt grozījumus likumā ‘’Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”,  kas paredz prasību likuma projekta iniciatoriem pašiem savākt ~150 000 parakstus. Atstāt spēkā agrāko prasību, kas paredzēja savākt 10 000 parakstus. Nav reāli savākt 150 000 parakstus.

 

2. Tautsaimniecība.

 

Esošajos tirgus un ģeopolitiskajos apstākļos Latvijas ekonomikai svarīgi ir attīstīt rūpniecības nozares ar zemu enerģijas un izejvielu ietilpību – elektronika, optika, smalkmehānika, informācijas tehnoloģijas. 

Nodrošināt valsts garantētus kredītus uzņēmumiem augsto tehnoloģiju ieviešanai un produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanai.

Irt jānodrošina stingra  valsts regulatora kontrole monopoluzņēmumiem un iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošinošajiem uzņēmumiem.

 

1)    Visus Latvijas drošībai svarīgos stratēģiskos uzņēmumus saglabāt valsts īpašumā.

2)    Nodrošināt Latvijai piederošo meža zemju saglabāšanu valsts īpašumā un mežu un lauksaimniecības zemju vērtības pieaugumu.

3)    Iesaistīt Latvijas zinātniekus un kompetentus speciālistus  ekonomiski pamatotas valsts attīstības koncepcijas izstrādē.

4)    Risināt jautājumus par Latvijas ekonomikas konkurētspējas palielināšanu (uzņēmējdarbībai labvēlīga vide, inovatīvu tehnoloģiju izmantošana).

5)    Veicināt ārvalstu investīciju piesaisti un ES fondu pieejamību Latvijas tautsaimniecības uzņēmumiem.

6)    Veicināt jaunu tehnoloģiju izmantošanu visās tautsaimniecības nozarēs panākot inovatīvu, efektīvu un lietderīgu dabas resursu izmantošanu un samazinot enerģijas patēriņu.

7)    Atbalstīt mazo un vidējo zemnieku saimniecību attīstību.

8)    Veicināt bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu un netradicionālo lauksaimniecības nozaru attīstību.

9)    Veicināt neapstrādāto lauksaimniecības zemju atgriešanu lauksaimnieciskās  ražošanas apritē.

10)           Veicināt mazo uzņemēju kooperācijas organizēšanu (lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā).

11)           Panākt taisnīgākus – vidējam ES līmenim atbilstošus atbalsta maksājumus lauksaimniekiem.

12)           Panākt izmaiņas likumdošanas aktos, kas liegtu iespējas ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem (pretendenti ar ārzonu kapitālu) piedalīties valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos un konkursos.

13)           Panākt to, ka bezdarbnieku profesionālā pārorientācija ir nedalāmi saistīta ar darbaspēka (pēc profesijām) pieprasījumu reģionos un Latvijā kopumā.

14)           Veicināt Latvijas iedzīvotāju kooperācijas attīstību svarīgākajās dzīves jomās (lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā).

15)           Nepieļaut noplicinošo mežsaimniecību. Meža resursu un meža zemju apsaimniekošana jāveic tā, lai saglabātu meža ekoloģiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras funkcijas gan mūsu dienās, gan nākotnē.

 

 3. Enerģētika.

 

1)    Veicināt energoresursu piegādes avotu dažādošanu.

2)    Atbalstīt Latvijā pieejamo atjaunojamo energoresursu racionālāku izmantošanu, energoefektivitāti un energotaupību visās dzīves jomās.

3)    Saglabāt valsts īpašumu stratēģiskās enerģētikas nozarēs, regulējumu tirgiem, kur neveidojas konkurence.

4)    Atcelt subsīdijas nozarēs, kur veiksmīgi darbojas brīvais tirgus.

5)    Panākt elektroenerģijas tirgu kropļojošā obligātā iepirkuma apjomu un nosacījumu pārskatīšanu,  tarifos iekļautās OIK pamatotības un leģitimitātes izvērtēšanu.

 

4. Transports.

 

1)    Atjaunot autoceļu fondu. Ienākumus no degvielas akcīzes ieskaitīt Valsts autoceļu fondā nevis izlietot valsts budžeta papildināšanai.

2)    Atbalstīt dzelzceļa elektrifikāciju.

3)    Risināt jautājumu par valsts un reģionālās nozīmes ceļu infrastruktūras sakārtošanu un šim nolūkam piešķirto finanšu līdzekļu efektivu izmantošanu.

4)    Nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību visām iedzīvotāju kategorijām tā lai visi iedzīvotāji varētu nokļūt darba, mācību, veselības aprūpes vietās un valsts iestādēs.

5)    Ieviest vienotu sabiedriskā transporta tīklu un tarifu visā valstī.

6)    Panākt racionālu budžeta līdzekļu izmantošanu ielu, ceļu remontiem, velo un gājēju ceļiņu izbūvei piesaistot ES līdzekļus.

 

 5. Iekšlietas.

 

1)    Nodrošināt VP darbiniekiem iespēju iegūt akadēmisko izglītību atjaunojot Policijas akadēmijas darbību.

2)    Ieviest bargākas soda sankcijas par preču kontrabandu un kontrabandas preču tirdzniecību, nelegālā alkohola, narkotisko un psihotropo vielu tirdzniecību.

3)    Iesaistīt Latvijas pilsoņus sabiedriskās kārtības uzturēšanā un LR aizsardzības spēju stiprināšanā.

4)    Panākt Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes materiāl –tehniskā nodrošinājuma atbilstību izpildāmo uzdevumu mūsdienu izaicinājumiem.

5)    Panākt Latvijas Aizsargu organizācijas (LAO) sadarbību ar Valsts policiju (VP)

6)    Pārtraukt uzturēšanās atļauju izsniegšanu par nekustamā īpašuma iegādi.

 

6. Ārlietas.

 

1)    Neatbalstīsim Eiropas Savienības (ES) virzību uz unitāru valsti un Latvijas kā nacionālas valsts likvidāciju, kā arī dalību separātās vienošanās par ES kā valstu savienības destabilizāciju.

2)    Ir jāizmanto esošā ES līguma atruna par brīvprātīgu dalībvalstu bloka veidošanu un līdz ar to jāpārskata jautājums par ciešāku sadarbību ar Ziemeļvalstu bloka valstīm, tai skaita ārpolitikas jautājumos.

3)    ES fondu finansējuma piesaiste LR tautsaimniecības attīstībai.

4)    Risināt jautājumu par garantētu ikgadēju ES finanšu līdzekļu iedalīšanu Latvijas robežsardzei ES ārējās robežas kontroles uzlabošanai.

5)    Risināt jautājumu par ES finansējuma piesaisti Latvijas nepilsoņu (bijušās PSRS republiku iedzīvotāju) brīvprātīgās re-emigrācijas veicināšanai uz savām etniskām Dzimtenēm vai citām pasaules valstīm.

6)    Latvijas Republikas, kā Eiropas Savienības (ES) suverēnas dalībvalsts, lomas palielināšanai un Latvijas drošības un ekonomisko interešu aktīva pārstāvniecība ES institūcijās.

7)    Risināt jautājumu par ES fondu piesaisti jauniešu bezdarba mazināšanai.

 

7. Likumdošana.

 

1)      Panākt to Latvijas likumu un normatīvo dokumentu , kuri neatbilst latviešu tautas interesēm, atcelšanu vai  precizēšanu.  (Pirmkārt - grozījumu likumā ‘’Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” atcelšana,  kas paredz prasību likuma projekta iniciatoriem pašiem savākt ~150 000 parakstus. Atstāt spēkā agrāko prasību, kas paredzēja savākt 10 000 parakstus).

2)      Eiropas sociālās hartas pantu, kas attiecas uz taisnīgu atalgojumu un ģimeņu tiesībām uz mājokli, ratificēšana.

3)      Panākt izmaiņas krimināllikumā (KL), ar kurām noteikt amatpersonu atbildību par pielaisto nolaidību vai noziedzīgu darbību, kuras rezultātā valsts ekonomikai un nodokļu maksātājiem ir radīti būtiski zaudējumi.

4)      Panākt izmaiņas KL – Noilguma nepiemērošana valsts pārvaldē pastrādātajiem noziegumiem (valsts pārvaldes institūcijām piešķirto finanšu līdzekļu un materiāltehnisko līdzekļu izsaimniekošana,  izšķērdēšana, piesavināšanās).

5)      Izstrādāt likumdošanas aktus, kuri ļaus valsts institūcijām stingri kontrolēt ārzonās reģistrētu uzņēmumu finanšu līdzekļu apriti LR teritorijā.

6)      Panākt izmaiņas likumdošanas aktos kuras ļaus valsts institūcijām stingri kontrolēt brīvostu, brīvo ekonomisko zonu un muitas noliktavu darbību.

7)      Panākt izmaiņas likumdošanas aktos kuras atļaus veikt valsts pārvaldes amatpersonu un valsts uzņēmumu vadītāju rotāciju ik pēc 5 gadiem.

8)      Rosināst izmaiņas likumdošanā, kuras ļaus atņemt pilsonību naturalizētiem pilsoņiem par svinīgā solījuma pārkāpšanu, par darbību Latvijas valstij naidīgajās organizācijās.

 

 

 

8. Tieslietas.

 

1)    Risināt jautājumu par tiesnešu, prokuroru, augsta ranga valsts amatpersonu disciplinārpārkāpumu izmeklēšanas sistēmas izveidi, kura spētu veikt objektīvu disciplinārpārkāpumu izmeklēšanu.

2)    Izstrādāt un ieviest maksātnespējas administratoru un tiesu izpildītāju uzraudzības sistēmu.

3)    Tiesu izpildītājam jābūt valsts amatpersonai un jāpakļaujas tikai likumam un tiesai.

4)    Normatīvajos aktos paredzēt iespēju publicēt informāciju, kurai ir liela sabiedriska nozīme, kad kriminālprocess ir izbeigts.

5)    Panākt prioritātes noteikšanu izskatāmām lietām darba un mājokļa tiesībās. Administratīvajā tiesā nodrošināt personas un iestādes vienlīdzību.

6)    Izstrādāt un ieviest maksātnespējas administratoru un tiesu izpildītāju uzraudzības sistēmu.

7)    Čekas maisu saturu darīt publiski pieejamu tūlīt un nekavējoties (izņemot viņā Saulē aizgājušo čekistu lietas).

8)    Panākt izmaiņas Krimināllikumā – noilguma nepiemērošana valsts pārvaldē pastrādātajiem noziegumiem (valsts pārvaldes institūcijām piešķirto finanšu līdzekļu un materiāltehnisko līdzekļu izsaimniekošana,  izšķērdēšana, piesavināšanās).

 

9. Aizsardzība.

 

1)    Panāksim obligātā militārā dienesta atjaunošanu un Zemessardzes (ZS) apakšvienību dislokāciju visā Latvijas teritorijā un personāla kvalitatīvu apmācību.

2)    Panāksim Latvijas apstākļiem atbilstošu NBS modernizāciju un kaujas spēju izaugsmi.

3)    Panākt ZS apakšvienību apbruņošanu ar moderniem prettanku un pretgaisa ieročiem. Aizsardzības budžetu izmantot tikai moderna nevis novecojuša bruņojuma iegādei.

4)    Panākt piešķirto finanšu un materiāltehnisko līdzekļu efektīvu izmantošanu aizsardzības jomā.

5)    Panākt ES līdzekļu piesaisti Latvijas austrumu robežas izbūvei, jo Latvijas austrumu robeža ir arī visas ES austrumu robeža.

6)    Iespēju robežās integrēsim Latvijas tautsaimniecību NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā.

7)    Panākt Latvijas Aizsargu organizācijas (LAO) sadarbību Robežsardzi kārtības uzturēšanā un LR robežas kontrolē.

8)    Panākt Latvijas Aizsargu organizācijas (LAO) sadarbību ar Zemessardzes apakšvienībām Latvijas aizsardzības jomā.

9)    Veicināt Jaunsardzes kustības attīstību un atbalstīt  Latvijas pilsoņu patriotisko audzināšanu.

10)           Panākt iedzīvotāju izglītošanu civilās aizsardzības jautājumos.

 

10. Nodokļi.

 

Progresīvā nodokļa principu piemērot ne tikai darba algām, bet arī ienākumiem no dividendēm un kapitāla pieauguma progresivitātes skalu nosakot pēc ģimenes (mājsaimniecības) ienākumiem. Katram nodokļa veidam (darba algas, īpašuma, peļņas, kapitāla)  visiem pastāvīgajiem  iedzīvotājiem (rezidentiem) jānosaka vienāds neapliekamais minimums.  Progresivitātes skalu jānosaka no visa veida ienākumu summas uz ģimenes (mājsaimniecības) locekli.

 

1)    Nodokļu sistēmai jānodrošina vienkāršība, taisnīgums un solidaritātes principa ievērošana, kā arī  jāveicina Latvijas iedzīvotāju iesaisti uzņēmējdarbībā.

2)    Ieviest progresīvo nodokli visiem ienākumu veidiem un īpašumam. Progresivitātes skalu noteikt  saistītu ar kopējiem ienākumiem uz ģimenes (mājsaimniecības) locekli.

3)    Japanāk nodokļu sloga samazināšanu trūcīgajiem iedzīvotājiem.

4)    Ieviest nodokli luksus precēm (ekskluzīvas automašīnas, jahtas un gaisa transports).

5)    Saglabāt 9% likmi mikrouzņēmumu nodoklim.

6)    Noteikt 5% PVN likmi iedzīvotāju pamatvajadzības nodrošinošajiem produktiem un pakalpojumiem.

7)    Noteikt 5% PVN likmi medicīnas precēm un zīdaiņu produktiem.

8)    Neaplikt ar nekustamā īpašuma nodokli vienīgo mājokli, kura kadastrālā vērtība nepārsniedz 50 000 EUR un pirmos 2000 kvadrātmetrus zemes pie mājas. Nekustamiem īpašumiem , kuru kadastrālā  vērtība ir lielāka par 50000 EUR noteikt progresīvu nodokli.

9)    Pensijas, kas ir mazākas par minimālo algu, atbrīvot no ienākuma nodokļa. Pensijām, kas ir augstākas par vidējo darba algu tautsaimniecībā piemērot progresīvo ienākuma nodokli.

10)            Izstrādāt nepieciešamos likumdošanas aktus (sadarbībā ar citām ES valstīm) cīņai ar nodokļu slēpējiem ārzonās.

11)            Transporta nodokli iekļaut degvielas cenā.

12)            Panākt nodokļu nemaksātāju un ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu efektīvu realizēšanu.

13)           Jāpanāk birokrātiskā sloga samazināšanu mazajiem un individuālajiem uzņēmumiem.

 

11. Finanses.

 

1)    Panākt valsts vienotu darba atalgojuma sistēmas ieviešanu, kurā ir iekļautas visas valsts amatpersonas, valsts uzņēmumu vadība un visas amatpersonas, kuras saņem darba algu no valsts budžeta. Latvijas bankas vadības atalgojumu iekļaut vienotajā atalgojumu sistēmā.Izmainīt likumu par Latvijas banku un bankas vadības atalgojumu iekļaut vienotajā atalgojumu sistēmā.

2)    Turpināt banku un citu finanšu uzņēmumu darbības kontroli, īpašu uzmanību pievēršot augsta riska aizdevumiem, darījumiem ar atvasinātajiem vērspapīriem un kriptovalūtām.

3)    Veicināt krājaizdevumu sabiedrību sistēmas izveidi un attīstību.

4)    Panākt, ka valsts pārvaldes vadošās amatpersonas nevar saņemt atalgojumu par vairāku amatu pildīšanu.

5)    Panākt valsts pārvaldei, veselības aprūpei, kultūrai, izglītībai un drošības garantēšanai piešķirtā finansējuma izlietojuma rūpīgu kontroli.

6)    Risināt jautājumu par  minimālās algas līmeņa palielināšanu līdz iztikas minimumam.

7)    Panākt izmaiņas partiju finansēšanas likumā nosakot, ka ziedojumus partijas drīkst saņemt tikai no saviem partijas biedriem.

8)    Panākt lai valsts iestāžu un uzņēmumu, pašvaldību, un pensiju banku kontus apkalpo Valsts kase vai Latvijas pasts.

9)    Ierobežot ātro kredītu firmu darbību nosakot, ka procenti nedrīkst pārsniegt izsniegtā kredīta pamatsummu. Šis noteikums jāattiecina arī uz kolektoru (parādu piedzinēju) firmām. Kolektoru (parādu piedzinēju) firmu pakalpojumi jāapmaksā šo pakalpojumu pasūtītājam.

10)           Atbalstīt krājaizdevumu sabiedrību veidošanu.

11)           Izveidot vienotu atalgojuma sistēmu, kurā ir iekļautas visas valsts amatpersonas un valsts uzņēmumu vadība.

12)           Atcelt naudas balvas valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem un samazināt maksimālo prēmiju lielumu no 75% uz 50% no mēnešalgas.

 

 12. Izglītība.

 

1)    No valsts budžeta finansētajās izglītības iestādēs mācības notiek valsts valodā, mazākumtautību skolās skolēni papildus apgūst savu dzimto valodu, kultūru un vēsturi. Palielināsim finansējumu augstākajai izglītībai. Ieviest pasniedzēju vecuma cenzu augstskolās. Palielināt budžeta vietu skaitu augstskolās.

2)    Augstskolās nomainīt savā laikā padomju sistēmu slavinošo pasniedzēju kontingentu ar jauniem neatkarīgās Latvijas laikā izglītību ieguvušiem mācību spēkiem.

3)    Risināt jautājumu par konkurētspējīgas interešu un mūžizglītības (kvalifikācijas paaugstināšana atbilstoši Latvijas darba tirgus prasībām) pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem visas dzīves garumā.

4)    Valsts apmaksātās mācību iestādēs, sākot ar bērnu dārzu, pakāpeniski pāriet uz izglītību valsts valodā (izņemot ar nacionālās minoritātes kultūru saistītos mācību priekšmetos).

5)    Ieviest obligāto vidējo izglītību, tai skaitā obligāto profesionālo.

6)    Risināt jautājumu par latgaliešu valodas fakultatīvas apmācības nodrošināšanu visās Latgales skolās.Atbalstīt mazo lauku skolu saglabāšanu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai lai nodrošinātu bērnu izglītību vismaz līdz 4. klasei (ieskaitot).

7)    Apturēt skolu likvidāciju, jo tas ir pretrunā ar Latvijas atdzimšanas plāniem.

8)    Veicināt Latvijas augstskolu un zinātnisko institūciju starptautisko konkurētspēju. Pētnieciskos institūtus pievienot augstskolām.

9)    Lai nodrošinātu jaunāko zinātnisko atklājumu ieviešanu ražošanā nepieciešams izveidot atsevišķu tehnoloģiju pārneses atbalsta struktūrvienību.

10)           Nodrošināt bezmaksas izglītību tautsaimniecībai būtiskajās eksaktajās, dabas un inženierzinātņu specialitātēs.

11)           Veicināt skolu telpu racionālu izmantošanu vakaros kā sabiedriskās dzīves un pieaugušo izglītības centrus.

 

13. Zinātne.

 

1)    Lai panāktu augstākas pievienotās vērtības produktu un modernu tehnoloģiju izstrādi ir jāatbalsta  Latvijas zinātnieku zinātniski pētniecisko un inovatīvo darbību.

2)    Panākt zinātnes finansējuma palielināšanu līdz 1,5% no IKP, kā to Latvijas valdība ir apsolījusi Eiropas komisijai, bet kas joprojām nepildās. Finansējuma prioritāte – starptautiski konkurētspējīgām pētniecības nozarēm.

 

14. Kultūra.

 

1)    Stiprināt latvisku kultūrvidi un identitāti. Kultūras finansēšanai novirzīt daļu no akcīzes nodokļa.

2)    Risināsim jautājumu par  nemateriālās kultūras vērtību saglabāšanas un attīstības programmu izstrādi un nepieciešamā finansējuma apjoma piešķiršanu. Izstrādāt nemateriālās kultūras vērtību saglabāšanas un attīstības programmu.

3)    Atbalstīt pašdarbības kolektīvus reģionos/novados. Turpināt pastāvīgu materiālo atbalstu tautas mākslas radošajiem kolektīviem kultūras centros, nesasteigt sākušos pāreju uz projektu finansēšanas sistēmu.

4)    Veicināt augstas kvalitātes profesionālās kultūras pieejamību reģionos/novados.

5)    Nodrošināt kultūras un sporta infrastruktūras (bibliotēka , kultūras nami, sporta zāles, stadioni) pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem.

6)    Panākt valsts mērķtiecīgu atbalstu latviešu diasporai ārvalstīs, lai uzturētu tās identitāti un saikni ar Latviju.

 

15. Nacionālā politika.

 

Par nacionālo minoritāti Latvijā ir atzīstamas tikai tās tautas, kurām nav sava valsts. Līdzšinējā sabiedrības integrācijas politika ir izgāzusies, jo pastāvošās politisko partiju valsts pārvaldes sistēmas realizētā politika paredz pamatiedzīvotāju – latviešu integrēšanu imigrantu kopienā ar svētkiem, televīziju, krievu valodas zināšanu prasībām darba vietās, vienveidīgo svešvalodu apmācību skolās (angļu un krievu, citas tikai elitārās skolās).

 

1)    Latviešu valodai ir jābūt par oficiālo Latvijā dzīvojošo tautu vienojošo saziņas valodu ne tikai valsts, bet arī privātajās struktūrās attiecībās ar klientiem. (Panākt latviešu valodas, kā vienīgās valsts valodas, pozīciju stiprināšanu visās dzīves sfērās.)

2)    Nepieļaut jaunu imigrantu uzņemšanu Latvijā, jo pamatnācija (latvieši) ir tikai nedaudz virs 60% no iedzīvotāju skaita. Liels cittautiešu īpatsvars ir drauds Latvijas drošībai un latviešu tautas nacionālai identitātei. Lai latviešu nācijas pastāvēšana nebūtu apdraudēta, tās īpatsvaram jābūt vismaz 75%.

3)    Veidot Latvijas iedzīvotājos valstiskās identitātes apziņu uz Latvijas kultūras mantojuma pamata.

4)    Risināt jautājumu par latviešu re-emigrāciju.

5)    Paralēli integrācijai ir jādibina Repatriācijas fonds, jo okupācijas laikā iebraukušajiem kolonistiem ir jāpiedāvā izvēle – integrācija latviešu sabiedrībā (nevis otrādi) vai repatriācija.

6)    Panākt lauku vides, mazpilsētu un mazo un vidējo zemnieku saimniecību saglabāšanu un attīstību. Atbalstīt mazā un vidējā biznesa pārstāvjus Latvijas laukos un mazpilsētās.

 

16. Sociālā politika.

 

1)    Eiropas sociālās hartas pantu, kas attiecas uz taisnīgu atalgojumu un ģimeņu tiesībām uz mājokli, ratificēšana. Atzīt par saistošiem un ratificēt Eiropas sociālās hartas 4., 30. un 31.pantu.

2)    Noteikt minimālo algu 60% apmērā no vidējas algas valstī.

3)    Noteikt, ka pensijas, kas ir zemākas par pusi no vidējās algas valstī nav apliekamas ar nodokli.

4)    Palielināt minimālo pensiju līdz 20% no vidējās algas valstī, kā to Latvijai iesaka OECD (pašlaik minimālā pensija sastāda 8% no vidējās algas).

5)    Piešķirt pietiekošu finansējumu bērnu dzimstības veicināšanai un aizbraukušo tautiešu atgriešanai dzimtenē.

6)    Rosināsim sniegt lielāku materiālo atbalstu un prasīsim nodokļu sloga samazināšanu daudzbērnu ģimenēm ( trīs un vairāki bērni ).

7)    Panākt pirmskolas vecuma bērnu nodrošināšanu ar vietām bērnudārzos.

8)    Veicināt auklīšu servisa bērnu uzraudzībai un Ģimenes atbalsta centru izveidi novados.

9)    Veicināt valsts garantēta kredīta piešķiršanu pirmā mājokļa iegādei jaunām ģimenēm.

10)           Mazināt jauniešu bezdarbu veicinot jaunu darba vietu izveidi novados un pilsētās piesaistot tam ES fondu finansējumu.

11)           Risināt jautājumu par skolēnu brīvpusdienu nodrošināšanu visiem bērniem līdz 12.klasei.

12)           Veicināt Latvijas iedzīvotāju aktīvu līdzdalību sabiedriskā dzīvē.

13)           Ciešā sadarbībā ar arodbiedrības organizācijām risināt darba ņēmēju problēmas.

14)           Ciešā sadarbībā ar pensionāru apvienībām risināt pensionāru problēmas.

15)           Aizliegt radīt nelabvēlīgas sekas personām ar invaliditāti vai veselības traucējumiem gadījumos, kad nokavēti maksājumu termiņi, deklarāciju, pieteikumu, komunālo pakalpojumu skaitītāju rādījumu iesniegšanas termiņi u.c.

16)           Atzīt par kļūdu sasteigto mājokļu denacionalizāciju un privatizāciju ar ko faktiski tika leģitimizēta okupācijas laika mājokļu politika un nekavējoties sākt tās seku likvidēšanu.

 

17. Veselības aizsardzība.

 

1)    Ar likumu noteiksim finansējuma pieaugumu veselības aprūpei par 0,5% no IKP gadā līdz tas sasniedz vismaz 5% no IKP.

2)    2. Panāksim savlaicīgu un kvalitatīvu ārstniecības pakalpojumu un medikamentu pieejamību, panākt caurskatāmu veselības nozares finansējumu.

3)    Risināt jautājumu par sociāli neaizsargāto Latvijas iedzīvotāju valsts bezmaksas veselības aprūpi.

4)    Veicināt Latvijā ražotas veselīgas pārtikas izmantošanu (bērnudārzi, skolas).

5)    Pasargāt Latvijas iedzīvotājus no ģenētiski modificēto organismu radītajiem veselības riskiem.

6)    Ieviest e-veselību visā pilnībā – tā lai ārsts datu bāzē varētu redzēt pie kādiem ārstiem pacients ir bijis, kādi izmeklējumi un analīzes ir veiktas, kādas zāles izrakstītas.

7)    Ir jānosaka vecuma diapazons/kritēriji iedzīvotājiem, kuriem obligāti ir jāiziet pārbaude uz HIV un nekavējoties jāuzsāk inficēto cilvēku ārstēšana.

8)    Aizliegt pārtikas ražošanā izmantot veselībai kaitīgas vielas un aizliegt ievest veselībai kaitīgu pārtiku.

 

18. Apkārtējās vides aizsardzība un publiskās pieejas tiesības.

 

1)    Panākt ekosistēmai draudzīgu racionālu meža resursu un meža zemju apsaimniekošanu  lai saglabātu meža ekoloģiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras funkcijas gan mūsu dienās, gan nākotnē.

2)    Risināt jautājumu par lauku vides (Mazo un vidējo zemnieku saimniecības, kuras ražo ekoloģiski tīrus pārtikas produktus) un Latvijas mazpilsētu saglabāšanu un attīstību (Atbalsts mazā un vidējā biznesa pārstāvjiem ražojošā sfērā Latvijas mazpilsētās).

3)    Veicināt aizsargājamo dabas teritoriju un Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

4)    Panākt efektīvu vidi saudzējošu atkritumu apsaimniekošanas metožu pielietojumu, panākt depozīta sistēmas izveidi stikla un  PET pudelēm un skārdenēm.

5)    Ir jāveido zinātniski pamatots līdzsvars starp lauksaimniecības zemju „zaļināšanas” un meliorēšanas apjomiem.

6)    Risināt jautājumu par gaisa piesārņojuma nodokļa noteikšanu transporta līdzekļiem, aprīkotiem ar iekšdedzes dzinējiem, kuri tiek izmantoti komerciālos nolūkos, ekskluzīviem transporta līdzekļiem, kuteriem, jahtām un gaisa transportam.

7)    Panākt ka ar likumiem tiek aizliegta citu valstu atkritumu ievešana Latvijā.

8)    Panākt ka likumos  tiek nostiprinātas publiskās pieejas tiesības ūdeņiem, mežiem, purviem.

 

 

19. Sadarbība ar iedzīvotājiem un sabiedriskām organizācijām.

 

1)    Veicināt sabiedrisko organizāciju iesaisti ES fondu un citu finanšu līdzekļu sadales un efektīvā izlietojuma kontrolē.

2)    Iesaistīt tautiešus latviešu re-emigrācijas jautājuma risināšanā.

3)    Panākt Latvijas iedzīvotāju aktīvu līdzdalību valsts pārvaldes amatpersonu darba  atklātības kontrolē.

4)    Veicināt Latvijas iedzīvotāju aktīvu līdzdalību sabiedriskā dzīvē.

5)    Ciešā sadarbībā ar arodbiedrības organizācijām risināt darba ņēmēju problēmas.

6)    Ciešā sadarbībā ar pensionāru apvienībām risināt pensionāru problēmas.

7)    Panākt mērķtiecīgu atbalstu latviešiem dzīvojošiem ārvalstīs ar mērķi uzturēt viņu identitāti un saikni ar Latviju.

 

20. Atpūta un fiziskā kultūra.

 

1)    Veicināt skolas vecuma bērnu un jaunatnes nodarbošanos ar fizisko kultūru.

2)    Uzlabot izglītības, kultūras un sporta iestāžu pārvaldību un finansēšanas kārtību.

3)    Veicināt aktīvas atpūtas un tūrisma infrastruktūras izveidi Latvijas novados.

4)    Veicināt skolas vecuma bērnu iesaisti Jaunsardzs kustībā un citās Latvijas jaunatnes organizācijās.