Aicinājums domu biedriem
(Atjaunināts 2026.10.15.)
Ievads
Mēs sevi esam pozicionējuši kā kreisi nacionālu partiju. Kreisās (sociāldemokrātiskās) partijas,
atšķirībā no labējām partijam, iestājas par sociālo taisnīgumu. Kreisās partijas var atpazīt pēc tā
ka tās savās programmās un savā darbībā aizstāv progresīvā nodokļa sistēmu. Vēl partijas var
iedalīt nacionālistiskās un kosmopolītiskās. Nacionālistiskās partijas iestājas par nacionālu valsti
(mūsu gadījumā - par latvisku Latviju ar latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu).
Kosmopolitiskās partijas iestājas par multikulturālu valsti.
Latvijā visus šos neatkarības gadus pie varas ir bijušas labējās partijas, kuras tikai 2018.
gadā Pasaules bankas, Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas komisijas spiediena rezultātā
ieviesa visai vāji izteiktu progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Loģisks ir jautājums - kāds ir šo labējo partiju devums valstij? Devums ir valsts parāds uz
2024. gada 31. janvāri 17,8 miljardi eiro (https://lvportals.lv/skaidrojumi/360859-valsts-parads-
2024-gada-ka-to-atdodam-cik-katru-gadu-maksajam-un-kam-esam-parada-2024) un tik liela
sociālā nevienlīdzība, ka Latvija pēc šī parametra ierindojas Eiropas savienības valstu saraksta
lejas galā (https://www.auseklis.lv/raksti/raksti/sociala-nevienlidziba-latvija-un-eiropa).
Mēs sevi esam pozicionējuši arī kā nacionālu partiju. Tas izriet no tā, ka mēs nacionālo kultūru
uzskatām par vērtību un no tā, ka šo vērtību vislabāk var saglabāt un attīstīt tikai nacionālā valstī
ar valsts atbalstu nacionālai kultūrai.
Ievada nobeigumā:
1)Iesaku izlasīt žurnālā (“Ir”, 2025.g,,11-17. dec.) interviju ar Nobela prēmijas laureātu
ekonomikā Filipu Agjonu. Ieskatam citāts no šīs intervijas: “Esmu kārtīgs sociāldemokrāts,
stingri ticu progresīvajai nodokļu sistēmai un tam, ka bagātnieki nedrīkst izvairīties no
nodokļiem, un es ticu sociālajai mobilitātei”.
2)Iesaku izlasīt grāmatu (Ričards Vilkinsons, Keita Pikita. “Līmeņrādis”), kurā ir izklāstīts
kādu postu sabiedrībā nodara sociālā netaisnība. Sabiedrības lielas daļas nabadzība ir tikai vienas
no sociālās netaisnības ļaunajām sekām.
3)Iesaku noskatīties video (https://www.youtube.com/watch?v=OJMFWq74wZM) lai redzētu
kā dzīvo ļaudis sociāli taisnīgā valstī.
Esmu uzrakstījis šos mūsu programmas punktus, kuros mēs visvairāk atšķiramies no citām
partijām un gaidu atsaucamies domu biedrus, kuri šiem punktiem piekrīt.
Valsts aizsardzība
Nepieciešams palielināt profesionālās armijas lielumu un bruņojumu.
To nosaka uzbrukuma draudi Baltijai. Žurnālā (“Ir”, 18. decembris, 2025.) raksta, ka “NATO
ģenerālsekretārs ir brīdinājis, ka mēs esam nākamais Krievijas mērķis”.
Savukārt, kas attiecas uz NATO līguma 5. pantu, bijušais ASV armijas Eiropā komandieris
ģenerālis Bens Hodžess mūs brīdina (sk. https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2024-11-19/baltijas-
zurnalistu-petijums-krievijas-lielakie-potencialie-draudi-ir-terors): “Jūs neesat vieni, bet pirmajās
divās nedēļās neredzēsiet garas “Abrams” tanku kolonnas”.
2023. gada Valsts aizsardzības koncepcija
(https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/AM_VAK-2023.pdf) nosaka, ka NBS kara
laika apjomam jāsasniedz 61 000 karavīru, ko veido 31 000 karavīru miera laika struktūra un 30
000 vispārējas rezerves karavīru.
Šeit (https://www.lasi.lv/par-svarigo/latvija/par-500-palielinas-nbs-profesionala-dienesta-
karaviru-skaitu.29543) lasām, ka “ Šobrīd NBS ir 7870 profesionālā dienesta karavīru”.
Manuprāt maz. Ļoti maz laikā kad briesmas jau ir tik tuvu:
(sk. https://www.youtube.com/watch?v=X_OAzhnQuwI).
Bijušais Drošības dienesta darbinieks Arnolds Babris uzskata, ka lai aizsargātu savu valsti,
Latvijā būtu vajadzīgs vismaz 100 000 zemessargu un 200 000 rezervistu
(https://www.youtube.com/watch?v=3MN_HVqc3iU).
Atalgojumu dienošajiem armijā jānosaka tādu lai dienēt gribētāji stāvētu rindā.
Tikai daudzskaitlīga un labi bruņota armija var atturēt agresoru no uzbrukuma.
Lai armijai (un ne tikai armijai) nodrošinātu finansējumu būtu jāveic sekojošus pasākumus:
-Palielināt progresīvā Iedzīvotāju Ienākumu nodokļa (IIN) intensitāti (t.i. jo lielāki ienākumi, jo
lielāki procenti).
-Ieviest progresivitāti visos nodokļu veidos.
-Samazināt budžeta finansējumu valsts sektorā strādājošiem uz štatu samazināšanas rēķina.
-Apkarot korupciju.
Korupcija Latvijā nodara milzīgus zaudējumus. Tā, saskaņā ar 2016.gadā publiskotiem Eiropas
parlamenta pasūtītā pētījuma rezultātiem korupcijas dēļ Latvija no iekšzemes kopprodukta ik
gadu zaudē līdz 5 miljardiem eiro (sk. http://www.delfi.lv/bizness/budzets_un_nodokli/latvija-
starp-lielakajam-eiropas-korupcijas-bedrem-ik-gadu-zaude-miljardiem-eiro.d?id=47238945).
Jaunākus datus par to kā zog Latvijā man nav izdevies atrast. Domāju ka šodien zog ne mazāk, jo
pa augšu grozās tie paši “vēži” kā 2016. gadā.
Vides aizsardzība
Nav pieļaujama atkritumu dedzināšanas iekārtu būvniecība Latvijā. Atkritumus ir
jāšķiro un jāpārstrādā nevis jādedzina.
Atkritumu dedzināšana Eiropas Savienībā kopš 2020.gada ir atzīta kā vidi piesārņojoša
aktivitāte. Lūk, citāts no Eiropas Savienības dokumenta (https://zerowasteeurope.eu › 2021/05):
“Atkritumu sadedzināšana ir oglekļietilpīgs process, kas apdraud centienus samazināt oglekļa
emisijas un tādējādi laikus panākt oglekļneitralitāti”.
Viena tonna sadedzinātu atkritumu rada ap 0,7-1,7 tonnām CO2 emisiju. Līdz ar to atkritumu
dezināšana ir pretrunā ar Eiropas Zaļo kursu, kas paredz līdz 2030. gadam samazināt
siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 % (salīdzinājumā ar 1990. gada emisiju līmeni)
un līdz 2050.gadam padarīt Eiropu par klimatiski neitrālu kontinentu
(sk. https://www.consilium.europa .eu/lv/policies/green-deal/).
Jāņem vērā, ka Zaļā kursa mērķi nav rekomedācijas, bet prasības. Tāpēc, ja nesamazināsim
gāzu emisijas, būs jāpērk emisiju kvotas. CO 2 emisijas kvotas cena nepārtraukti pieaug un šobrīd
tā ir aptuveni 80 EUR par tonnu (https://www.conexus.lv/aktualitates-sistemas-lietotajiem/par-
co2-emisiju-kvotu-iegadi).
Papildus tam par katru no nesasniegtajiem klimata mērķiem būs jāmaksā soda nauda. Sods būs
jāmaksā ik gadu līdz mērķi tiks sasniegti.
Katrā ziņā atkritumu dedzināšana nav atkritumu pārstrādes nākotnes tehnoloģija. Tā
organizācijas “Bezatkritumu Latvija” portālā lasām (https://www.zerowastelatvija.lv/post/kapec-
atkritumu-dedzinatavu-buvnieciba-nav-laba-doma-starptautiska-petijuma-rezultati), ka Dānija ir
pieņēmusi lēmumu līdz 2030. gadam samazināt dedzināšanas jaudas, slēdzot septiņas
dedzinātavas. Domājams, ka ne bez pamata.
Lai apzinātu situāciju ar atkritumiem Latvijā un to pārstrādi nedaudz pastrādāju ar dažiem
dokumentiem:
Pirmkārt, šeit (https://www.db.lv/zinas/foto-tieksies-samazinat-neskiroto-atkritumu-apjomu-
latvija-518387) raksta, ka Latvijā ik gadu tiek radītas ap 800 000 tonnas sadzīves atkritumu.
Savukārt dokumentā (https://likumi.lv/ta/id/320476-par-atkritumu-apsaimniekosanas-valsts-
planu-20212028-gadam) lasām, ka saskaņā ar Eiropas direktīvās noteikto Latvijā 2030. gadā
pārstrādāto sadzīves atkritumu daudzumam jāsasniedz 65% no radītā atkritumu daudzuma (sk.
tab. 1.1 iepriekš mnētajā dokumentā). Līdz ar to iznāk, ka pārstrādei nederīgo atkritumu
daudzums, no kuriem daļa būtu derīga dedzināšanai, sasniegs 35%, jeb 280 000 tonnas.
Otrkārt, vides aizsardzības organizācijas “Zaļā brīvība” izdevumā “Atkritumu reģenerācija
enerģijas ieguvei - projekti Latvijā” (sk. https://www.zalabriviba.lv/wp-
content/uploads/Krauja_Atkritumu_regeneracija_energijas_ieguvei_2024_fin.pdf) raksta, ka
Latvijā jau būvē vai vēl tiks būvētas atkritumu dedzināšanas rūpnīcas Ventspilī, Jalgavā, Pierīgā,
Ropažu novadā, Salaspils novadā, Daugavpilī un ka kaut ko jau dedzina “SCHWENK Latvija”
cementa rūpnīcā. Pie tam iepriekš minētajā izdevumā lasām, ka “SCHWENK Latvija” rūpnīca
gada laika sadedzina līdz 200 000 tonnu atkritumu no kuriem divas trešdaļas tiek importētas, jo
vietējie piegādātāji nespēj nodrošināt nepieciešamo kurināmā daudzumu.
Ir zināms, ka Salapils novada rūpnīca viena pati gadā spēs sadedzināt līdz 200 000 tonnām
atkritumu (https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/par-sia-gren-latvija-planoto-ieceri-salaspils-
novada-acone-atkritumu-regeneracijas-rupnicas-buvnieciba). Pieļauju, ka kaut ko tuvu tam spēs
sadedzināt arī pārējās atkritumu dedzināšanas rūpnīcas. No visa augstāk minētā izriet, ka Latvijā
tiek plānots ievest atkritumus milzīgos daudzumos no tām valstīm kur to dedzinātavas slēgs vai
samazinās to jaudas līdzīgi kā to dara Dānija. Tas nav pieļaujams, jo atkritumu dedzināšana
Eiropas Savienībā kopš 2020. gada ir atzīta kā vidi piesārņojoša aktivitāte.
Nodokļi
Palielināt progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi lielajiem ienākumiem.
Gadu no gada Latvijas budžetā pietrūkst nauda.Tāpēc nauda tiek aizņemta uz procentiem.
Pieaug valsts parāds un parāda procentmaksājumu summas. Tā 2021. gadā procentmaksājumi
sastādīja 223 miljonus eiro, bet 2025. gadā tie būs jau ap pusmiljardu eiro. Tāpēc
valsts parāds ir steidzīgi jāsamazina.
Naudu budžetam valsts iegūst no nodokļiem. Latvijā nodokļu ieņēmumi 2024. gadā sastādīja
35.5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 34,6% 2025. gadā, kas ir būtiski zemāk
salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju – 40.4 % no IKP
(https://www.makroekonomika.lv/raksti/nodoklu-politika-un-budzeta-izdevumi-ka-izaugsmes-
dzinejspeks-ka-darit-gudrak).
Viens no nodokļu zemajiem iekasēšanas iemesliem ir Iedzīvotāju Ienākumu nodokļa (IIN)
zemā likme lielajiem ienākumiem. Pašlaik Latvijā ir divas IIN likmes:
25,5% – gada ienākumam līdz 105 300 eiro;
33% – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 105 300 eiro.
Kā redzam, augstākā nodokļa likme procentos Latvijā ir tikai 33%. Slīdzinājumam
sniedzu augstākās IIN likmes dažās ES valstīs (https://passportivity.com/ru/blog/taxes-in-
europe/): Dānijā 55,9%; Austrijā 55%; Zviedrijā 52%; Vācijā 45%; Somijā 44%.
Līdz šim no 2018.gada 1. janvāra Latvijā bija trīs progresīvā nodokļa likmes: 20%, 23% un
31%. Kā redzam, zemo ienākumu daļai nodoklis tika palielināts labējo partiju stilā no
20% uz 25,5%, t.i.par 5,5%-punktiem, kamēr augsto ienākumu daļai tas tika palielināts
tikai par 2%-punktiem. Ierosinu augsto ienākumu daļai nodokli palielināt arī par
5,5% - punktiem, t.i. līdz 36,5%.
Valsts sektorā strādājošo finansēšana
Ir jāsamazina finansējums valsts sektorā strādājošiem.
Latvijā Valsts sektorā nodarbināti 32,2% no visiem strādājošiem
(https://rebaltica.lv/2024/02/vai-lazdinam-taisniba-par-ierednu-skaitu/), kamēr vairumā
Eiropas valstu valsts sektorā strādā no 15% līdz 20% strādājošo (OECD dati, sk.
https://www.db.lv/zinas/valsts-neefektivi-tere-naudu-517842). Tātad Latvijā valsts sektorā
strādā no 1,61 līdz 2,15 reizes vairāk nodarbināto nekā citās valstīs. Tas nozīmē ka
valsts sektorā strādājošiem finansējums jāsamazina aptuveni 2 reizes uz štatu
samazināšanas rēķina.
Ir jāsamazina finansējums valsts pārvaldē strādājošiem.
Izdevumi valsts pārvaldei ietilpst izdevumu valsts sektorā strādājošo izdevumu sastāvā, bet tas
netraucē mums interesēties un rūpēties par līdzekļu ekonomiju kā vienā to daļā, tā visā sektorā
kopumā.
Saskaņā ar "Eurostat" 2023. gada datiem Latvijā valsts pārvaldes institūcijās strādā
apmēram 6,9% visu nodarbināto (sk. https://lasi.lv/par-svarigo/projekti/publiskaja-sektora-atrod-
caurumus-ka-apiet-noteikumus-algas-aug-straujak-par-noteikto-2-6.33318). Par Eiropas
Savienības efektīvāko valsts pārvaldi tiek uzskatīta Dānijas sistēma, kurā strādā 5,2% no visiem
nodarbinātajiem (sk. turpat).
Priekšlikums: Latvijā vadīties no Dānijas parauga, kas ļautu samazināt izdevumus valsts
pārvaldē par aptuveni 25%.
Partiju finansēšana
Piedāvāju atbalstīt partijas “Taisnīgums” priekšlikumu atcelt valsts finansējumu
partijām.
Valsts finansējumu partijām Latvijā ieviesa 2012.gadā lai mazinātu partiju atkarību
no ziedotājiem. Diemžēl jau 2014. gadā Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā
Ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei nāca klajā ar ziņojumu, kurā atzina, ka joprojām,
par spīti piešķirtajam valsts finansējumam, pastāv politisko partiju atkarība no
privātiem sponsoriem un valsts sagrābšanas risks. Tāpēc attiecībā uz ziedotājiem būtu
jāuzliek ierobežojumi, piemēram, ka partija drīkst pieņemt ziedojumus tikai no saviem
biedriem. Kā partijas agrāk iztika bez valsts finansējuma, tā tām būtu jāiztiek arī tagad,
kad naudu valstij vajag daudz kur citur un būtu jātaupa katrs cents. Partijas, kas
Saeimas vēlēšanās saņēmušas mazāk par 2% balsu taču iztiek bez valsts finansējuma
un nekur nav pazudušas. Lai sabiedrību informētu par partijas programmu daudz
naudas nav vajadzīgs. Daudz naudas vajag tad kad ar skaļām un uzbāzīgām reklāmām
vēlas vēlētājus apdullināt.
Par partiju finansešanas bezjēdzību liecina arī tas, ka partijas šo naudu izlieto
nelikumīgiem mērķiem. Nelikumīgi iztērētā nauda būtu jāatmaksā valstij atpakaļ, bet
tas bieži netiek darīts un partijas valstij paliek parādā. Tā 2021. gadā valstij parādā bija
palikušas desmit partijas (https://jauns.lv/raksts/zinas/447157-desmit-partijas-ir-
parada-valstij-vairak-neka-70-000-eiro). Lai parādus no partijas nevarētu piedzīt tiek
izveidota it kā jauna partija kas atkal nelikumīgi tērē vals naudu
(https://jauns.lv/raksts/zinas/461556-slesera-partijas-valstij-parada-palikusas-860-
tukstosus-eiro-vins-skaidro-ta-bija-varas-partiju-atriebiba).
Viss tas liecina ka valsts finansējums lielos apmēros netiek izmantots tiem mērķiem
kam tas bija domāts, un līdz ar to tāda partiju finasēšana ir bezjēdzīga un pat kaitīga.
Valstij gan būtu jāfinansē zvērinātā revidenta audits un pirms vēlēšanām jānodrošina
visām kandidējošām partijām vienādi bezmaksas raidlaiki radio un televizijā.
Latviskai Latvijai
Nav pieļaujama papildus imigrantu uzņemšana Latvijā un jāveicina tautiešu atgriešanās
Latvijā.
No kopējā iedzīvotāju skaita latvieši Latvijā sastāda tikai 63,7%
(https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_demogr%C4%81fija). Liels sveštautiešu īpatsvars ir
drauds valsts drošībai un nacionālai identitātei. Saskaņā ar Ritvara Eglāja pētījumu, lai nācijas
pastāvēšana nebūtu apdraudēta, latviešu īpatsvaram Latvijā pēc formāliem aprēķiniem jābūt
vismaz 82% (Ritvars Eglājs.Trīs svarīgi jautājumi par pārtautošanu: kādam jābūt latviešu
īpatsvaram).
To, kādas sekas ir nesamērīgi lielam imigrantu pieplūdumam valstī, jūs varat paskatīties šeit:
https://www.youtube.com/watch?v=AT4HI1s1t6c
Aicinu pilsoņus, kuri piekrīt šiem mūsu programmas punktiem un vēlas nākt mums palīgā,
pievienoties mūsu partijai lai kopā ar citiem līdzīgi domājošiem pilsoņiem nosargātu valsti un
sasniegtu mūsu partijas izvirzīto mērķi – sociāli taisnīga un latviska Latvija.
Aicinu mūsu partijas biedrus izplatīt šos programmas punktus savu draugu un paziņu lokā un
aicināt viņus pievienoties mūsu partijai.
Piezīme: Dažkārt man pārmet mūsu partijas kreisumu sakot, ka arī “ Padomju Savienībā valdīja
izteikti kreisie”.
Uz to es atbildu: Bandītu vara nav ne labēja, ne kreisa – tā vienkārši ir bandītu vara, kas
darbojas pēc saviem bandas likumiem. Arī tad kad tā sevi nosauc par kreisu.
Ja jums ir kādi labojumi vai papildinājumi, savas atbildes varat sūtīt partijas “Tēvzemes
mantojums” valdes priekšsēdētājam Arvim Pļavniekam: esarvisplavnieks@gmail.com
tel. 26622069 vai man kā šo priekšlikumu autoram: krumins.karlis@gmail.com
tel. 29724334.
Cerībā uz atsaucību,
RK sekretārs Kārlis Krūmiņš