Aicinājums domu biedriem
Ievads
Mēs sevi esam pozicionējuši kā kreisi nacionālu partiju. Kreisās (sociāldemokrātiskās) partijas, atšķirībā no labējām partijām, iestājas par sociālo taisnīgumu. Kreisās partijas var atpazīt pēc tā ka tās savās programmās un savā darbībā aizstāv progresīvā nodokļa sistēmu.
Latvijā visus šos neatkarības gadus pie varas ir bijušas labējās partijas, kuras tikai 2018. gadā Pasaules bankas, Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas komisijas spiediena rezultātā ieviesa visai vāji izteiktu progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Loģisks ir jautājums - kāds ir šo labējo partiju devums valstij? Devums ir valsts parāds uz 2024. gada 31. janvāri 17,8 miljardi eiro (https://lvportals.lv/skaidrojumi/360859-valsts-parads-2024-gada-ka-to-atdodam-cik-katru-gadu-maksajam-un-kam-esam-parada-2024) un tik liela sociālā nevienlīdzība, ka Latvija pēc šī parametra ierindojas Eiropas savienības valstu saraksta lejas galā (https://www.auseklis.lv/raksti/raksti/sociala-nevienlidziba-latvija-un-eiropa).
Mēs sevi esam pozicionējuši arī kā nacionālu partiju. Tas izriet no tā, ka mēs nacionālo kultūru uzskatām par vērtību un no tā, ka šo vērtību vislabāk var saglabāt un attīstīt tikai nacionālā valstī ar valsts atbalstu nacionālai kultūrai.
Esmu uzrakstījis mūsu programmas punktus, kuros mēs visvairāk atšķiramies no citām partijām un gaidām atsaucamies domu biedrus, kuri šiem punktiem piekrīt.
Vides aizsardzība
Nav pieļaujama atkritumu dedzināšanas iekārtu būvniecība Latvijā. Atkritumus ir jāšķiro un jāpārstrādā nevis jādedzina.
Pamatojums: Atkritumu dedzināšana Eiropas Savienībā kopš 2020.gada ir atzīta kā vidi piesārņojoša aktivitāte. Lūk, citāts no informācijas avota The EU is clear: Waste-To-Energy incineration has no place in the sustainability agenda : “Atkritumu sadedzināšana ir oglekļietilpīgs process, kas apdraud centienus samazināt oglekļa emisijas un tādējādi laikus panākt oglekļneitralitāti. Turklāt tas drīzāk kaitē, nevis atbalsta pāreju uz aprites ekonomiku”.
Viena tonna sadedzinātu atkritumu rada ap 0,7-1,7 tonnām CO2 emisiju. Līdz ar to atkritumu dedzināšana ir pretrunā ar Eiropas Zaļo kursu, kas paredz līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 % (salīdzinājumā ar 1990. gada emisiju līmeni) un līdz 2050.gadam padarīt Eiropu par klimatiski neitrālu kontinentu (sk. https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/green-deal/).
Jāņem vērā, ka Zaļā kursa mērķi nav rekomendācijas, bet prasības. Tāpēc, ja nesamazināsim gāzu emisijas, būs jāpērk emisiju kvotas. Pašreizējā ES noteiktā cena ir 50 eiro par katru CO2 tonnu. Papildus tam par katru no nesasniegtajiem klimata mērķiem būs jāmaksā soda nauda – līdz pat 5,3 miljoniem eiro gadā Sods būs jāmaksā ik gadu līdz mērķi tiks sasniegti.
Katrā ziņā atkritumu dedzināšana nav atkritumu pārstrādes nākotnes tehnoloģija.
Nodokļi
Palielināt progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi lielajiem ienākumiem.
Gadu no gada Latvijas budžetā pietrūkst nauda. Tāpēc nauda tiek aizņemta uz procentiem. Pieaug valsts parāds un parāda procentmaksājumu summas. Tā 2021. gadā procentmaksājumi sastādīja 223 miljonus eiro, bet 2025. gadā tie būs jau ap pusmiljardu eiro. Tāpēc valsts parāds ir steidzīgi jāsamazina.
Naudu budžetam valsts iegūst no nodokļiem. Latvijā nodokļu ieņēmumi 2024. gadā sastādīja 35.5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču tas ir būtiski zemāk salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju – 40.4 % no IKP (https://www.makroekonomika.lv/raksti/nodoklu-politika-un-budzeta-izdevumi-ka-izaugsmes-dzinejspeks-ka-darit-gudrak).
Viens no nodokļu zemajiem iekasēšanas iemesliem ir Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) zemā likme lielajiem ienākumiem. Pašlaik Latvijā ir divas IIN likmes:
25,5% – gada ienākumam līdz 105 300 eiro;
33% – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 105 300 eiro.
Kā redzam, augstākā nodokļa likme procentos Latvijā ir tikai 33%. Salīdzinājumam sniedzam augstākās IIN likmes dažās ES valstīs (https://passportivity.com/ru/blog/taxes-in-europe/): Dānijā 55,9%; Austrijā 55%; Zviedrijā 52%; Vācijā 45%; Somijā 44%.
Līdz šim no 2018.gada 1. janvāra Latvijā bija trīs progresīvā nodokļa likmes: 20%, 23% un 31%. Kā redzam, zemo ienākumu daļai nodoklis tika palielināts no 20% uz 25,5%, t.i. par 5,5%-punktiem, kamēr augsto ienākumu daļai tas tika palielināts tikai par 2%-punktiem. Mēs ierosinām augsto ienākumu daļai nodokli palielināt arī par 5,5% - punktiem, t.i. līdz 36,5%.
Valsts sektorā strādājošo finansēšana
Ir jāsamazina finansējums valsts sektorā strādājošiem.
Latvijā Valsts sektorā nodarbināti 32,2% no visiem strādājošiem (https://rebaltica.lv/2024/02/vai-lazdinam-taisniba-par-ierednu-skaitu/), kamēr vairumā Eiropas valstu valsts sektorā strādā no 15% līdz 20% strādājošo (OECD dati, sk. https://www.db.lv/zinas/valsts-neefektivi-tere-naudu-517842). Tātad Latvijā valsts sektorā strādā no 1,61 līdz 2,15 reizes vairāk nodarbināto. Tas nozīmē ka valsts sektorā strādājošiem finansējums jāsamazina aptuveni 2 reizes uz štatu samazināšanas rēķina.
Ir jāsamazina finansējums valsts pārvaldē strādājošiem.
Izdevumi valsts pārvaldei ietilpst izdevumu valsts sektorā strādājošo izdevumu sastāvā, bet tas netraucē mums interesēties un rūpēties par līdzekļu ekonomiju kā vienā to daļā, tā visā sektorā kopumā.
Saskaņā ar "Eurostat" 2023. gada datiem Latvijā valsts pārvaldes institūcijās strādā
apmēram 6,9% visu nodarbināto (sk. https://lasi.lv/par-svarigo/projekti/publiskaja-sektora-atrod-caurumus-ka-apiet-noteikumus-algas-aug-straujak-par-noteikto-2-6.33318). Par Eiropas Savienības efektīvāko valsts pārvaldi tiek uzskatīta Dānijas sistēma, kurā strādā 5,2% no visiem nodarbinātajiem (sk. turpat).
Priekšlikums Latvijā vadīties no Dānijas parauga, kas ļautu samazināt izdevumus valsts pārvaldē par aptuveni 25%.
Partiju finansēšana
Atbalstām partijas “Taisnīgums” priekšlikumu atcelt valsts finansējumu partijām.
Pamatojums: Pašlaik valstī nauda vispirms ir vajadzīga aizsardzībai, augstajām tehnoloģijām, inovācijām un vēl daudz kam citam.
Latvijā valsts finansējumu partijām ieviesa 2012.gadā. Kā partijas iztika pirms tam bez valsts finansējuma, tā tām būtu jāiztiek arī tagad. Partijas, kas Saeimas vēlēšanās saņēmušas mazāk par 2% balsu iztiek bez valsts finansējuma un nekur nav pazudušas. Lai sabiedrību informētu par partijas programmu daudz naudas nav vajadzīgs. Daudz naudas vajag tad kad ar skaļām un uzbāzīgām reklāmām vēlas vēlētājus apdullināt.
Valstij būtu jāfinansē zvērinātā revidenta audits un jānodrošina visām kandidējošām partijām vienādi bezmaksas raidlaiki radio un televīzijā.
Valsts finansējumu ieviesa lai mazinātu partiju atkarību no ziedotājiem. Diemžēl jau 2014. gadā Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā Ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei nāca klajā ar ziņojumu, kurā atzina, ka joprojām, par spīti piešķirtajam valsts finansējumam, pastāv politisko partiju atkarība no privātiem sponsoriem un valsts sagrābšanas risks.
Lai mazinātu valsts sagrābšanas risku jāuzliek ierobežojumus ziedotājiem.
Ārlietas
Ir atbalstāmi katras tautas centieni pēc savas valsts tās vēsturiskajā teritorijā.
Jebkuras tautas kultūra ir vērtība. Tāpēc katras tautas centieni pēc savas valsts ir pašsaprotami un atbalstāmi – basku, katalāņu, kurdu un visu citu tautu, kuras vien vēlas savu valsti.
Latviskai Latvijai
Nav pieļaujama papildus imigrantu uzņemšana Latvijā un jāveicina tautiešu atgriešanās Latvijā.
No kopējā iedzīvotāju skaita latvieši Latvijā sastāda tikai 63,7% (https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_demogr%C4%81fija). Liels sveštautiešu īpatsvars ir drauds valsts drošībai un nacionālai identitātei. Saskaņā ar Ritvara Eglāja pētījumu, lai nācijas pastāvēšana nebūtu apdraudēta, latviešu īpatsvaram Latvijā jābūt vismaz 82% (Ritvars Eglājs.Trīs svarīgi jautājumi par pārtautošanu: kādam jābūt latviešu īpatsvaram).
Aicinu pilsoņus, kuri piekrīt šiem mūsu programmas punktiem un vēlas nākt mums palīgā, pievienoties mūsu partijai lai kopā ar citiem līdzīgi domājošiem pilsoņiem sasniegtu mūsu partijas izvirzīto mērķi – sociāli taisnīga un latviska Latvija.
Aicinu mūsu partijas biedrus izplatīt šos programmas punktus savu paziņu lokā un aicināt viņus pievienoties mūsu partijai.
Savas atbildes varat sūtīt partijas “Tēvzemes mantojums” valdes priekšsēdētājam Alfrēdam Bula kungam: alfbu@inbox.lv, tel. 26694977 vai valdes priekšsēdētāja vietniekam Andrējam Krūmiņa kungam: andrejs@hello.lv, tel. 29407707 un arī man kā šo priekšlikumu autoram: krumins.karlis@gmail.com, tel. 29724334.
Ar cieņu,
RK sekretārs Kārlis Krūmiņš