Priekšlikumi partijas programmai un aicinājums domu biedriem
Ievads
Mēs sevi esam pozicionējuši kā kreisi nacionālu partiju. Kreisās (sociāldemokrātiskās) partijas, atšķirībā no labējām partijam, iestājas par sociālo taisnīgumu. Kreisās partijas var atpazīt pēc tā ka tās savās programmās un savā darbībā aizstāv progresīvā nodokļa sistēmu. Šeit (https://providus.lv/raksti/nodoklu-paradize-bagatajiem/) lasām, ka progresīvais nodoklis ir kreiso partiju „sociāli orientētā” ideja. Labējie, kas tradicionāli aizstāv labāk nodrošināto iedzīvotāju slāņus, šai idejai kategoriski iebilst.
Latvijā visus šos neatkarības gadus pie varas ir bijušas labējās partijas, kuras tikai 2018. gadā Pasaules bankas, Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas komisijas spiediena rezultātā ieviesa visai vāji izteiktu progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Loģisks ir jautājums - kāds ir šo labējo partiju devums valstij? Devums ir valsts parāds uz 2024. gada 31. janvāri 17,8 miljardi eiro (https://lvportals.lv/skaidrojumi/360859-valsts-parads-2024-gada-ka-to-atdodam-cik-katru-gadu-maksajam-un-kam-esam-parada-2024) un tik liela sociālā nevienlīdzība, ka Latvija pēc šī parametra ierindojas Eiropas savienības valstu saraksta lejas galā (https://www.auseklis.lv/raksti/raksti/sociala-nevienlidziba-latvija-un-eiropa).
Finansu ministrijas prognoze par valsts parāda pieaugumu ir no 20,5 miljardiem eiro šogad līdz teju 29 miljardiem eiro 2029.gadā. Savukārt parāda apkalošanas izmaksas pieaugs līdz 1,2 miljardiem gadā (sk. https://bnn.lv/bnn-fokusa-nauda-notrallinata-ikp-neaug-politologs-par-bedigo-latvijas-finansu-nakotni-62903).
Latvijas patreizējos apstākļos, sakarā ar milzīgo valsts parādu un tā apkalpošanas izmaksām, progresīvais nodoklis vairs nav tikai "sociāli orientēta" ideja, bet, kopā ar valsts nelietderīgiem tēriņiem, kas veicina valsts parāda pieaugumu, jau ir valsts drošības un pastāvēšanas jautājums.
Mēs sevi esam pozicionējuši arī kā nacionālu partiju. Tas izriet no tā, ka mēs nacionālo kultūru uzskatām par vērtību un no tā, ka šo vērtību vislabāk var saglabāt un attīstīt tikai nacionālā valstī ar valsts atbalstu nacionālai kultūrai.
Vides aizsardzība
Nav pieļaujama atkritumu dedzināšanas iekārtu būvniecība Latvijā. Atkritumus ir jāšķiro un jāpārstrādā nevis jādedzina.
Pamatojums: Atkritumu dedzināšana Eiropas Savienībā kopš 2020.gada ir atzīta kā vidi piesārņojoša aktivitāte. Lūk, citāts no informācijas avota The EU is clear: Waste-To-Energy incineration has no place in the sustainability agenda : “Atkritumu sadedzināšana ir oglekļietilpīgs process, kas apdraud centienus samazināt oglekļa emisijas un tādējādi laikus panākt oglekļneitralitāti. Turklāt tas drīzāk kaitē, nevis atbalsta pāreju uz aprites ekonomiku”.
Viena tonna sadedzinātu atkritumu rada ap 0,7-1,7 tonnām CO2 emisiju. Līdz ar to atkritumu dezināšana ir pretrunā ar Eiropas Zaļo kursu, kas paredz līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 % (salīdzinājumā ar 1990. gada emisiju līmeni) un līdz 2050.gadam padarīt Eiropu par klimatiski neitrālu kontinentu (sk. https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/green-deal/).
Jāņem vērā, ka Zaļā kursa mērķi nav rekomedācijas, bet prasības. Tāpēc, ja nesamazināsim gāzu emisijas, būs jāpērk emisiju kvotas. Pašreizējā ES noteiktā cena ir 50 eiro par katru CO2 tonnu. Papildus tam par katru no nesasniegtajiem klimata mērķiem būs jāmaksā soda nauda – līdz pat 5,3 miljoniem eiro gadā Sods būs jāmaksā ik gadu līdz mērķi tiks sasniegti.
Katrā ziņā atkritumu dedzināsana nav atkritumu pārstrādes nākotnes tehnoloģija.
Nodokļi
Palielināt progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodoļa likmi lielajiem ienākumiem.
Gadu no gada Latvijas budžetā pietrūkst nauda.Tāpēc nauda tiek aizņemta uz procentiem. Pieaug valsts parāds un parāda procentmaksājumu summas. Tā 2021. gadā procentmaksājumi sastādīja 223 miljonus eiro, bet 2025. gadā tie būs jau ap pusmiljardu eiro. Tāpēc valsts parāds ir steidzīgi jāsamazina.
Naudu budžetam valsts iegūst no nodokļiem. Latvijā nodokļu ieņēmumi 2024. gadā sastādīja 35.5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču tas ir būtiski zemāk salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju – 40.4 % no IKP (https://www.makroekonomika.lv/raksti/nodoklu-politika-un-budzeta-izdevumi-ka-izaugsmes-dzinejspeks-ka-darit-gudrak).
Viens no nodokļu zemajiem iekasēšanas iemesliem ir Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) zemā likme lielajiem ienākumiem. Pašlaik Latvijā ir divas IIN likmes:
25,5% – gada ienākumam līdz 105 300 eiro;
33% – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 105 300 eiro.
Kā redzam, augstākā nodokļa likme procentos Latvijā ir tikai 33%. Slīdzinājumam sniedzam augstākās IIN likmes dažās ES valstīs (https://passportivity.com/ru/blog/taxes-in-europe/): Dānijā 55,9%; Austrijā 55%; Zviedrijā 52%; Vācijā 45%; Somijā 44%.
Līdz šim no 2018.gada 1. janvāra Latvijā bija trīs progresīvā nodokļa likmes: 20%, 23% un 31%. Kā redzam, zemo ienākumu daļai nodoklis tika palielināts no 20% uz 25,5%, t.i.par 5,5%-punktiem, kamēr augsto ienākumu daļai tas tika palielināts tikai par 2%-punktiem. Mēs ierosinam augsto ienākumu daļai nodokli palielināt arī par 5,5% - punktiem, t.i. līdz 36,5%.
Valsts sektorā strādājošo finansēšana
Ir jāsamazina finansējums valsts sektorā strādājošiem.
Latvijā Valsts sektorā nodarbināti 32,2% no visiem strādājošiem (https://rebaltica.lv/2024/02/vai-lazdinam-taisniba-par-ierednu-skaitu/), kamēr vairumā Eiropas valstu valsts sektorā strādā no 15% līdz 20% strādājošo (OECD dati, sk. https://www.db.lv/zinas/valsts-neefektivi-tere-naudu-517842). Tātad Latvijā valsts sektorā strādā no 1,61 līdz 2,15 reizes vairāk nodarbināto. Tas nozīmē ka valsts sektorā strādājošiem finansējums jāsamazina aptuveni 2 reizes uz štatu samazināšanas rēķina.
Partiju finansēšana
Atbalstām partijas “Taisnīgums” priekšlikumu atcelt valsts finansējumu partijām.
Pamatojums: Pašlaik valstī nauda vispirms ir vajadzīga aizsardzībai, augstajām tehnoloģijām, inovācijām un vēl daudz kam citam.
Latvijā valsts finansējumu partijām ieviesa 2012.gadā. Kā partijas iztika pirms tam bez valsts finansējuma, tā tām būtu jāiztiek arī tagad. Partijas, kas Saeimas vēlēšanās saņēmušas mazāk par 2% balsu iztiek bez valsts finansējuma un nekur nav pazudušas. Lai sabiedrību informētu par partijas programmu daudz naudas nav vajadzīgs. Daudz naudas vajag tad kad ar skaļām un uzbāzīgām reklāmām vēlas vēlētājus apdullināt.
Valstij būtu jāfinansē zvērinātā revidenta audits un jānodrošina visām kandidējošām partijām vienādi bezmaksas raidlaiki radio un televizijā.
Valsts finansējumu ieviesa lai mazinātu partiju atkarību no ziedotājiem. Diemžēl jau 2014. gadā Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā Ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei nāca klajā ar ziņojumu, kurā atzina, ka joprojām, par spīti piešķirtajam valsts finansējumam, pastāv politisko partiju atkarība no privātiem sponsoriem un valsts sagrābšanas risks.
Lai mazinātu valsts sagrābšanas risku jāuzliek ierobežojumus ziedotājiem.
Ārlietas
Ir atbalstāmi katras tautas centieni pēc savas valsts tās vēsturiskajā teritorijā.
Jebkuras tautas kultūra ir vērtība. Tāpēc katras tautas centieni pēc savas valsts ir pašsaprotami un atbalstāmi – basku, katalāņu, kurdu un visu citu tautu, kuras vien vēlas savu valsti.
Aicinu pilsoņus, kuri piekrīt šiem mūsu programmas punktiem un vēlas nākt mums palīgā, pievienoties mūsu partijai lai kopā ar citiem līdzīgi domājošiem pilsoņiem sasniegtu mūsu partijas izvirzīto mērķi – sociāli taisnīga un latviska Latvija.
Savas atbildes varat sūtīt uz partijas e-pasta adresi: tevzemesmantojums@gmail.com
Ar cieņu,
RK sekretārs Kārlis Krūmiņš (krumins.karlis@gmail.com)