Partijas "Tēvzemes mantojums" nostāja nacionālajos jautājumos
Kad Latvija cīnījās par savas neatkarības atgūšanu šīs cīņas sākumā Latvijā pēc Igaunijas parauga tika izveidota Pilsoņu Komiteja. Pilsoņu komiteja uzsāka Latvijas pilsoņu un arī pilsoņu kandidātu reģistrāciju. Ar to Latvijas okupācijas laikā pēc Otrā pasaules kara Latvijā ieceļojušiem kolonistiem tika dots signāls, ka latvieši nepieprasa viņu deportāciju, bet dos viņiem iespēju iegūt Latvijas pilsonību.
(Piezīme: Okupācijas laika ieceļotāju apzīmēšanai es lietoju Latvijas sociologu ieteikto apzīmējumu - kolonisti. Citēju no [1]: “Par kolonistiem Latvijā uzskatāmi krustkarotāji un viņa pēcnācēji 700 gadu ilgā vēstures posmā, cariskās Krievijas birokrāti un strādnieki no 18. gadsimta sākuma līdz Pirmajam pasaules karam, kā arī dažādu sociālo slāņu ieceļotāji no citām bijušās PSRS republikām gandrīz 50 gadu periodā – no Otrā pasaules kara beigām līdz Latvijas trešajai atmodai 20. gadsimta 80.–90. gadu mijā.”)
Daudzi kolonisti tik tiešām reģistrējās kā pilsoņu kandidāti. Kad 1991.gada 3.martā Latvijā notika tautas nobalsošana par Latvijas neatkarību, šajā nobalsošanā piedalījās arī kolonisti. Izrādījās ka daļa no tiem ir balsojuši par Latvijas neatkarību. Ar to Latvija visai pasaulei parādīja, ka pat daļa kolonistu ir par neatkarīgu Latviju. Diemžēl visai daudzi bija balsojuši "pret".
Kad 1991.gada janvārī sākās barikāžu laiks, latvieši uz barikādēm aicināja arī kolonistus. Un, tik tiešām, uz barikādēm varēja sastapt ne mazums krieviski runājošu personu.
Vēlāk, kad pacēlās jautājums par pilsonības piešķiršanu kolonistiem, tika nolemts pilsonību automātiski nepiešķirt, jo daudzi no viņiem bija balsojuši pret Latvijas neatkarību. Savukārt par pilsoņiem var būt tikai valstij lojāli iedzīvotāji. Tāpēc tika pieņemts pilsonības likums, kas deva kolonistiem iespēju iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā. Vienlaikus, lai kaut kā regulētu šīs visai lielās ļaužu masas attiecības ar valsti, kolonistiem tika piešķirts nepilsoņa statuss. Pēc tam ļoti daudzi nepilsoņi, kas to vēlējās, naturalizējās.
Partija "Tēvzemes mantojums" nekad nav iestājies par kolonistu deportāciju, bet par brīvprātīgu repatriāciju gan, jo daudziem no tiem joprojām nav pieņemama latviska Latvija. Kaut vai ja palasām Latvijas krievu savienības programmu (sk. https://sv2022.cvk.lv/pub/
Tātad, nepilsoņa statusa piešķiršana kolonistiem bija nepieciešama valsts drošības interesēs un šī statusa saglabāšana ir aktuāla arī šodien.
1.Pārsla Eglīte, Ilmārs Mežs. Latvijas kolonizācija un etniskā sastāva izmaiņu cēloņi 1944.–1990.gadā. // Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti. 7.sējums. Okupācijas režīmi Latvijā 1940.–1956.gadā – Rīga, 2002, 406.lpp.
2.Nacionālās drošības koncepcija. https://likumi.lv/
"Balstoties uz Latvijas Republikas Satversmē un atbilstoši partijas “Tēvzemes mantojums” statūtos un programmā noteikto nostāju nacionālās politikas jautājumos un ņemot vērā, ka:
1. Latvija ir vienīgā vieta pasaulē latviešu nācijas izdzīvošanai savā etniskajā teritorijā, latviešu tautas ekonomiskajām interesēm atbilstošas ekonomikas attīstīšanai un tautas labklājības līmeņa celšanai,
2. Jebkuram citam šeit dzīvojošam citas nacionalitātes indivīdam, ja tam tādu vai citu iemeslu dēļ Latvija kā dzīvesvieta nav pieņemama, ir iespēja atgriezties (vai pārcelties) savā etniskajā dzimtenē. Latviešiem šādu iespēju nav!,
3. Vienlaicīgi uzsveru, ka nav pieļaujamas jel kādas starpnacionālā naida kurināšanas izpausmes.. Mēs kategoriski nevaram pieļaut jel kādu sabiedrības šķelšanu – vēl jo vairāk balstītu potenciālo starpnacionālo konfliktu iespējamībā.
LTV 7 žurnālistes vairākkārtīgos jautājumus par “Apvienības Latvijai” nostāju nacionālos jautājumos un Apvienības dalībnieku – partiju nostājas nacionālos jautājumos it kā dažādo viedokļu meklēšanā vērtēju kā destruktīvus un provokatīvus ar skaidri redzamiem centieniem panākt no diskusijas dalībniekiem tikai sev vēlamu atbildi. Šo žurnālistes rīcību uzskatu par vērstu uz Latvijas sabiedrības šķelšanu un tendenciozu, ar vāji slēptu mērķi radīt un eskalēt negatīvu vēlētāju attieksmi pret “Apvienību Latvijai”.
Rezumējot visu augšminēto, uzskatu, ka partijai “Tēvzemes mantojums” nav nekādas nepieciešamības veikt jel kādas izmaiņas savas nacionālās politikas jautājumos."
"Iepazinos ar Kārła un Ulda viedokli šinī jautåjumā.
Pievienojos paustajam viedoklim, jo iepriekš teiktajā ko kolēgi izteica ir Tas ko domāju arï es."
"Pilnīgi piekrītu Ulda novērtējumam ka,
LTV 7 žurnālistes rīcība uzdodot vairākkārtīgus jautājumus par "Apvienības Latvijai" nostāju nacionālos jautājumos un Apvienības dalībnieku – partiju nostājas nacionālos jautājumos un provocējot uz radikālākiem izteicieniem ir destruktīva un provokatīva ar skaidri redzamu mērķi eskalēt negatīvu savas auditorijas attieksmi pret "Apvienību Latvijai" un radīt šaubas apvienības potenciālajiem atbalstītājiem.
Tas, ka partijai "Tēvzemes mantojums" ir mainījies valdes sastāvs, nenozīmē izmaiņas nacionālās politikas jautājumos. Uzskatu, ka partijai nav nekādas nepieciešamības veikt būtiskas izmaiņas. Tas, protams, neizslēdz korekcijas un precizējumus sekojot ekonomiskajai un ģeopolitiskajai situācijai.
Indiāņu liktenis ir spilgts piemērs tam, kas notiek ar tautu, kam nav savas nacionālas valsts vai vismaz uz brīvprātīgiem un līdztiesīgiem pamatiem dibinātas konfederācijas.
Mūsu nacionālisms ir humānais nacionālisms, kam izņemot nosaukumu nav nekā kopīga ar nacismu, ko mūsu pretinieki mums piedēvē. Mēs neuzskatām latviešus ne par pārāku ne izredzētu tautu, bet tautu, kam ir tādas pašas tiesības pastāvēt kā daudzskaitlīgām tautām. Mūsu partijas statūtos noteiktais mērķis - latviešu nācijas izdzīvošana savā etniskā teritorijā, latviešu nācijas ekonomiskajām interesēm atbilstošas ekonomikas attīstīšana un tautas labklājības līmeņa celšana. To apdraud nesamērīgi lielā cittautiešu proporcija, kas radīta pēc 2.pasaules kara ar mērķi mainīt nacionālo sastāvu Latvijas teritorijā. Diemžēl ir politiskie spēki, kas latviešu nācijai nelabvēlīgo proporciju turpina uzturēt. Okupācijas laikā ievesto viesstrādnieku, komunisma cēlāju un atvaļināto militārpersonu, atbrīvotāju skaitu tagad papildina ar "investoriem" nekustamajos īpašumos. Tā rezultātā vairākas latviešu paaudzes spiestas dzīvot dzīvei nepiemērotos mājokļos, kas savukārt pasliktinājušas demogrāfisko situāciju. Mēs neesam pret dabisku migrāciju, bet esam pret imigrācijas veicināšanu piešķirot privilēģijas - īres dzīvokļu privatizācija, īpašas skolas ar krievu mācību valodu un apmācību programmu, krieviskas vides radīšanu plašsaziņas līdzekļos obligātu krievu valodas mācīšanu skolās. Privilēģiju nepiešķiršana vai atņemšana nav diskriminācija.
Latvijai bieži pārmet par lielo nepilsoņu skaitu. Nepilsoņa statuss nav cilvēktiesību pārkāpums. Tas lielā mērā ir priviliģēts statuss atškirībā no bezvalstnieka vai pastāvīgā iedzīvotāja statusa. Nepilsonim ir tādas pašas sociālās tiesības kā pilsonim, bet daudz mazāku pienākumu pret valsti."