Likumdošanas iniciatīva portālam Manabalss.lv

24. janv. 2026, Nav komentāru

24.01.26. kā privātpersona portālam Manabalss.lv iesniedzu savu likumdošanas iniciatīvu "Labojumi Saeimas vēlēšanu likumā".

Ceru uz to, ka tuvākajā laikā tā tiks publicēta un uzsākta nepieciešamo parakstu vākšana lai to iesniegtu Saeimā.

Latvijas Republikas Saeima

Jēkaba ielā 11, Rīga, LV-1811

IESNIEGUMS

par likumdošanas iniciatīvas izvērtēšanu

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 104. pantu, Iesniegumu likuma 3., 5. un 6. pantu, kā arī Saeimas kārtības ruļļa normām par iesniegumu izskatīšanu, lūdzu izskatīt šo iesniegumu pēc būtības.

Iesnieguma iesniedzējs vēršas Saeimā ar lūgumu izvērtēt pievienoto likumdošanas iniciatīvu / priekšlikumu normatīvā regulējuma pilnveidošanai [īss temata formulējums], ņemot vērā tajā izklāstītos argumentus un apsvērumus.

Apzinoties, ka Satversmes 65. pants nosaka subjektus, kuriem ir tiesības iesniegt likumprojektus Saeimā, iesnieguma iesniedzējs ar šo vēršanos neīsteno likumdošanas iniciatīvas tiesības Satversmes 65. panta izpratnē, bet izmanto Satversmes 104. pantā garantētās tiesības vērsties valsts institūcijā ar priekšlikumu.

Lūdzu:

1. nodot pievienoto likumdošanas iniciatīvu izvērtēšanai pēc būtības atbildīgajai Saeimas komisijai;

2. informēt iesnieguma iesniedzēju par pieņemto lēmumu un tā pamatojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Pielikumā:

1. pielikums: Likumprojekts “Labojumi Saeimas vēlēšanu likumā”;

2. pielikums: Anotācija.

[Datums]

Alfrēds Buls

alfbu@inbox.lv, 26694977

Pielikumi

1.pielikums

Likumprojekts “Labojumi Saeimas vēlēšanu likumā”

Izdarīt likumā “Saeimas vēlēšanu likums” šādus grozījumus:

1.pants

Izteikt likuma I nodaļas ( Vispārīgās normas) 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Deputātu Kandidātu konstitucionālās deklarācijas pienākums un prezentācijas tiesības:

(1) Katrs deputāta kandidāts iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai rakstisku deklarāciju par apņemšanos ievērot Satversmi un Latvijas Republikas konstitucionālo iekārtu.

(2) Apzināti nepatiesas deklarācijas sniegšana ir pamats kriminālatbildībai un, ja persona ievēlēta, deputāta mandāta anulēšanai ar tiesas nolēmumu.

(3) Katram kandidātam vai kandidātu sarakstam ir tiesības piedalīties sabiedriskajos medijos.

(4) Sabiedriskie mediji nodrošina vienādu prezentācijas laiku un iespējas visiem kandidātiem.

(5) Ar kandidātu prezentācijām saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta ieplānotājiem izdevumiem politisko partiju finansēšanai.”

2.pants

Izteikt Saeimas vēlēšanu likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politiskā partija, kas ir savākusi ne mazāk kā 0,3 procentus no attiecīgā Saeimas vēlēšanu apgabala balsstiesīgo vēlētāju skaita atbalstošos parakstus, bet ne mazāk kā 1000 vēlētāju parakstus;”

3. pants

Izteikt Saeimas vēlēšanu likuma 9. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politisko partiju apvienība, ja politisko partiju apvienība kopumā ir savākusi ne mazāk kā 0,3 procentus no attiecīgā Saeimas vēlēšanu apgabala balsstiesīgo vēlētāju skaita atbalstošos parakstus, bet ne mazāk kā 1000 vēlētāju parakstus;”

4. pants

Papildināt Saeimas vēlēšanu likuma 9. panta pirmo daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

“3) likumā noteiktajā kārtībā uz attiecīgajām Saeimas deputātu vēlēšanām reģistrēta vēlētāju apvienība, kas atbilst šā likuma 9.¹ pantā noteiktajām prasībām un ir savākusi ne mazāk kā 0,3 procentus no attiecīgā Saeimas vēlēšanu apgabala balsstiesīgo vēlētāju skaita atbalstošos parakstus, bet ne mazāk kā 1000 vēlētāju parakstus.”

5.pants

Izteikt Saeimas vēlēšanu likuma 9. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

6.pants

Papildināt likumu ar 9.¹ pantu šādā redakcijā:

“9.¹ pants. Vēlētāju apvienība kā kandidātu saraksta iesniedzēja:

(1) Vēlētāju apvienība (vēlētāju komiteja) ir uz konkrētām Saeimas deputātu vēlēšanām izveidota vēlētāju apvienība, kuras mērķis ir iesniegt deputātu kandidātu sarakstu attiecīgajās Saeimas deputātu vēlēšanu apgabalā.

(2) Vēlētāju apvienību var dibināt ne mazāk kā desmit vēlētāji, kuri:

1) ir deklarēti kādā no Latvijas administratīvajām teritorijā;

2) ir tiesīgi piedalīties Saeimas deputātu vēlēšanās.

(3) Vēlētāju apvienība pastāv uz laiku un izbeidz darbību pēc attiecīgo Saeimas deputātu vēlēšanu rezultātu oficiālas izsludināšanas.

(4) Lai reģistrētu vēlētāju apvienības iesniegtu deputātu kandidātu sarakstu, vēlētāju apvienība likumā noteiktajos termiņos iesniedz Centrālai vēlēšanu komisijai (CVK):

1)kandidātu sarakstu ar katra kandidāta rakstveida piekrišanu kandidēt;

2) ne mazāk kā 0,3% balsstiesīgo vēlētāju atbalstošos parakstus, bet ne mazāk kā 1000 vēlētāju parakstus ;

3) vēlētāju apvienības nolikumu, kurā norādīts:

a) vēlētāju apvienības nosaukums;

b) mērķis un priekšvēlēšanu programma;

c) vēlētāju apvienības pilnvarotās personas;

d) atbildīgā persona par personas datu apstrādi;

e) pilnvarojumu vēlētāju apvienības pārstāvjiem.

(5) vēlētāju apvienība netiek reģistrēta, ja tās mērķi, programma vai publiskās darbības ir vērstas pret Satversmes pamatnormām.

(6) Vēlētāju apvienībai piemērojami politisko organizāciju finansēšanas ierobežojumi attiecībā uz juridisko personu un ārvalstu finansējuma aizliegumu.

(7) Vēlētāju apvienību administratīvajā procesā pārstāv tās pilnvarotās personas.”

7.pants

Izteikt 10. panta 4. daļas pirmo punktu šādā redakcijā:

“(4) Kandidātu saraksta nosaukumam jāatbilst:

1) attiecīgās politiskās partijas vai politisko partiju apvienības vai vēlētāju apvienības nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politiskā partija, politisko partiju apvienība vai vēlētāju apvienība;”

8. pants

Izteikt 10. panta 5. daļu šādā redakcijā:

“(5) Kandidātu sarakstu paraksta attiecīgās politiskās partijas vai politisko partiju apvienības valdes vai vēlētāju apvienības pilnvarota persona. Kandidātu saraksts un tam pievienojamie dokumenti sagatavojami, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktu lietojumprogrammu.”

9. pants

Papildināt likuma VI nodaļu “Nobeiguma noteikumi” ar 56. pantu šādā redakcijā:

“56. pants

Vēlētāju apvienībām piemērojami tādi paši priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumi kā politiskajām partijām.”

Piezīme - ir nepieciešams veikt izmaiņas likumā “Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums”.

2.pielikums

ANOTĀCIJA

Likumprojekta mērķis

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot Saeimas vēlēšanu tiesisko regulējumu, paplašinot demokrātiskas politiskās līdzdalības iespējas un stiprinot Satversmē nostiprinātos politiskā plurālisma un tautas suverenitātes principus.

Likuma grozījumi nodrošinās:

1) Latvijas vēlētājiem tiesības aktīvi līdzdarboties Saeimas deputātu vēlēšanu procesā;

2) Nodrošinās vēlētāju apvienībām tiesības iesniegt CVK vēlētāju apvienību sagatavotos Saeimas deputātu kandidātu sarakstus;

3) vienlīdzīgu un obligātu iespēju katram deputātu kandidātam prezentēt savu redzējumu sabiedriskajos medijos, lai vēlētāji varētu izvērtēt kandidāta spējas argumentēt un izteikt domas.

Likumprojekta būtība

Likumprojekts:

1. paredz vēlētāju apvienībām tiesības iesniegt Saeimas deputātu kandidātu sarakstus līdzvērtīgi politiskajām partijām un nodrošina Latvijas vēlētājiem tiesības aktīvi līdzdarboties Saeimas deputātu vēlēšanu procesā;

2. nosaka kandidātu sarakstu iesniegšanai nepieciešamo atbalsta slieksni, sasaistot to ar attiecīgā Saeimas vēlēšanu apgabala balsstiesīgo vēlētāju skaitu;

3. ievieš deputātu kandidātu konstitucionālās deklarācijas pienākumu kā demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzības instrumentu;

4. nostiprina vienlīdzīgas kandidātu prezentācijas iespējas sabiedriskajos medijos;

5. nodrošina vienotu priekšvēlēšanu aģitācijas un finansēšanas regulējumu politiskajām partijām un vēlētāju apvienībām.

Atbilstība Satversmei

Likumprojekts atbilst Satversmes 6., 91., 100. un 101. pantam. Tas nemaina Saeimas vēlēšanu sistēmas proporcionālo raksturu un neierobežo politisko pamattiesību kodolu, bet veicina to efektīvāku īstenošanu.

Ietekme uz valsts budžetu

Papildu izdevumi saistīti ar kandidātu prezentāciju nodrošināšanu sabiedriskajos medijos un sedzami no valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem politisko organizāciju finansēšanai.

Saistītie normatīvie akti

Likumprojekta īstenošanai nepieciešami grozījumi:

– Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā;

– Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Likumproj. “Grozījumi Politisko partiju likumā” un tā pamatojums.

14. janv. 2026, Nav komentāru

Likumprojekts “Grozījumi Politisko partiju likumā”.

Izdarīt Politisko partiju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2013, 222., 228. nr.; 2014, 25. nr.; 2016, 52. nr.; 2017, 70. nr.; 2020, 120 nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Izteikt 26.panta 1. daļu šādā redakcijā:

“(1) Par partijas biedriem var būt 18 gadu vecumu sasniegušas personas, kuras ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas nav Latvijas pilsoņi, bet kas uzturas Latvijas Republikā un brīvi pārvalda valsts valodu. Persona vienlaikus var būt tikai vienas partijas biedrs.”

2.pants. Izteikt 26.panta 3. daļu šādā redakcijā:

“(3) Latvijā var darboties tikai tādas partijas, kurās ir ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu. Partijā, kurā ir vairāk par 400 biedriem, ne mazāk kā divām trešdaļām no visiem biedriem jābūt Latvijas pilsoņiem.”

Likumdošanas iniciatīvas (Likuma “Labojumi politisko partiju likums”) pamatojums.

Sagatavotā “Politisko partiju likums” labojumu mērķis ir nostiprināt valsts (latviešu) valodas lietošanu Latvijas politiskajā sistēmā.

Satversmes tiesa ir lēmusi, ka demokrātiskās līdzdalības valoda Latvijā ir valsts (latviešu) valoda. Tas nozīmē, ka politiskajam procesam ir jānotiek latviešu valodā, jo valsts valoda* veido kopēju informatīvo un demokrātiskās līdzdalības un diskusiju telpu visiem Latvijas pilsoņiem.

Lai stiprinātu Latvijas Republikas nacionālo drošību, demokrātijas procesus un valsts valodas lomu sabiedrībā ir nepieciešams noteikt to, ka Latvijā reģistrēto politisko partiju biedriem ir pienākums brīvi pārvaldīt latviešu valodu**.

Problēmas apraksts:

Dažās Latvijas politiskajā partijās joprojām ir liels skaits partijas biedru, kuri nepārvalda valsts (latviešu) valodu pietiekamā līmenī. Tas neveicina partijas biedru, kuri nepārvalda valsts (latviešu) valodu pietiekamā līmenī, izpratni par valstī notiekošajiem procesiem un traucē viņiem izprast politisko diskusiju būtību. Faktiski, valsts valodas nepietiekamās zināšanas ierobežo viņu līdzdalību Latvijas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, veicina informatīvās telpas sašķeltību un veicina Latvijai naidīgas ārzemju ideoloģijas apriti dažu politisko partiju biedru naratīvos.

Piedāvātās izmaiņas.

Ir jāveic sekojošas izmaiņas likuma “Politisko partiju likums” IV nodaļas (Partijas biedri) 26.panta (Partijas biedri):

(1) sadaļā:

sadaļas pirmo teikumu aiz vārdiem Latvijas Republikā ir jāpapildina ar vārdiem “un brīvi pārvalda valsts (latviešu) valodu.”

(3) sadaļā:

(3) sadaļas otro teikumu (Partijā, kurā ir vairāk par 400 biedriem, ne mazāk kā pusei no visiem biedriem jābūt Latvijas pilsoņiem.) ir jāsvītro.

(3) sadaļas otro teikumu ir jāizsaka sekojošā redakcijā – “Partijā, kurā ir vairāk par 400 biedriem, ne mazāk kā divām trešdaļām no visiem biedriem jābūt Latvijas pilsoņiem.”

Pamatojums – liels skaits Eiropas Savienības pilsoņu, kas nav Latvijas pilsoņi, bet kas uzturas Latvijas Republikā var virzīt Latvijai un latviešu tautai nepieņemamas idejas.

Ko sabiedrība iegūs no šīm izmaiņām?

Tiks stiprināta valsts valodas loma Latvijas politiskajos procesos. Tiks mazināta Latvijai un latviešu tautai naidīgo cilvēku ietekme Latvijas politikā. Tiks veicināta Latvijā dzīvojošo cittautiešu, kuri nepārvalda latviešu valodu, vēlme apgūt valsts valodu tādā līmenī, kurš nodrošinās viņiem iespēju pilnvērtīgi piedalīties Latvijas politiskajos procesos.

Politiskās partijas ‘Tēvzemes mantojums” likumdošanas iniciatīvas ( “Labojumi politisko partiju likumā”) kopsavilkums.

Satversmes tiesa ir lēmusi, ka demokrātiskās līdzdalības valoda Latvijā ir latviešu valoda. Tas nozīmē, ka politiskajam procesam ir jānotiek latviešu valodā, jo valsts valoda veido kopēju informatīvo un demokrātiskās līdzdalības un diskusiju telpu visiem Latvijas pilsoņiem.

Latvijas politikā pilnvērtīgi var darboties tikai tādi Latvijas pilsoņi, kuri brīvi pārvalda valsts valodu un ir lojāli Latvijai un ar cieņu izturas pret latviešu tautu, tās kultūru un valsts valodu.

Atsauces:

* - Satversmē noteiktā valsts valoda ir arī instruments, lai pilsoņi varētu cits citu saprast un piedalīties kopējā demokrātijas procesā. Satversmes tiesa lietā Nr. 2018-22-01, vērtējot valsts valodas lomu Latvijā, pamatoti norādījusi uz to, kāda neatsverama loma demokrātiskās iekārtas saglabāšanas kontekstā ir visu sabiedrības locekļu spējai brīvi komunicēt savā starpā un arī komunicēt ar valsts pārvaldes institūciju darbiniekiem.

- Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments lietā SA-1/2014 norādīja: "Lai pilsoņi varētu piedalīties demokrātijas procesā, tiem ir jāspēj saprast citam citu un jāspēj veidot kopēju politisku diskusiju platformu. Jābūt iespējai saprast valstī notiekošos procesus, izprast politisko diskusiju būtību."

** - "Brīvi pārvalda valsts (latviešu) valodu" nozīmē, ka persona spēj pilnvērtīgi un brīvi lietot latviešu valodu visās dzīves situācijās – sarunās, rakstīšanā, lasīšanā, domāšanā, uzsverot tās nozīmi sabiedrībā, kā noteikts Valsts valodas likumā. Tas prasa ne tikai vārdu zināšanas, bet arī izpratni par kultūru, normām un spēju pielāgoties dažādiem kontekstiem.

Ko tas nozīmē praksē:

Plaša leksika un gramatika: Spēja lietot dažādus vārdus un sarežģītas gramatiskās konstrukcijas.

Komunikācija dažādās jomās: Efektīva saziņa darbā, ar valsts iestādēm, ģimenē un sabiedrībā.

Kultūras un valodas atbilstība: Izpratne par valodas niansēm, idiomām un sociālajām normām.

Ilgtspējas nodrošināšana: Aktīva latviešu valodas lietošana, lai stiprinātu tās statusu, kā noteikts valsts valodas politikas pamatnostādnēs.

Šī prasība ir svarīga gan personīgajā izaugsmē, gan pilsoniskajā līdzdalībā, nodrošinot valsts valodas ilgtspēju.

Iesniegums Saeimai par grozījumiem Krimināllikumā nosūtīts.

9. janv. 2026, Nav komentāru

Saeimas Prezidijam

Saeimas Juridiskajai komisijai

Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un Korupcijas novēršanas komisijai

no:

Politiskās partijas “Tēvzemes mantojums”

IESNIEGUMS

par grozījumu iesniegšanu Latvijas Republikas Krimināllikumā

Cienījamie deputāti!

Saskaņā ar Satversmes 100. un 104. pantu iesniedzu pārskatīšanai priekšlikumu paketi Krimināllikuma grozījumiem, kas paredz:

1) Kriminālatbildības noilguma atcelšanu valsts pārvaldes amatpersonām par noziedzīgiem nodarījumiem, kas radījuši būtisku kaitējumu valstij vai pašvaldībai.

2) Noilguma termiņa apturēšanu, ja kriminālprocess tiek kavēts apsūdzētā, viņa aizstāvja vai valsts amatpersonas prettiesiskas rīcības dēļ.

3) Noilguma sākuma brīža noteikšanu no noziedzīgā nodarījuma atklāšanas dienas, kas nepieciešams slēpto ekonomisko un finanšu noziegumu atklāšanā.

4) Amatpersonas individuālās kriminālatbildības nostiprināšanu, ja tā apzināti radījusi valstij vai pašvaldībai būtisku kaitējumu, neatkarīgi no izdarīšanas laika.

Grozījumu mērķis ir novērst situācijas, kurās ekonomiskie noziegumi – tai skaitā valsts līdzekļu izsaimniekošana, izšķērdēšana, nepamatota finanšu risku uzņemšanās, prettiesiski līgumi, kā arī valsts kapitālsabiedrību prettiesiska pārvaldība – paliek nesodīti noilguma vai procesuālu kavējumu dēļ.

Latvijas sabiedrībai būtisku zaudējumu piemēri – “Banka Baltija”, “Parex”, vairākas pašvaldību finanšu afēras – parāda, ka pastāvošais regulējums nav pietiekams, lai aizsargātu valsts finanšu intereses un sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.

Krimināllikuma grozījumu mērķis:

ir mazināt nesodāmību valsts pārvaldē, novērst ilgstoši neatklātu ekonomisko noziegumu slēpšanu un atjaunot sabiedrības uzticēšanos valstij.

Izmaiņas Krimināllikumā ļaus nodrošināt to, ka neviens valsts pārvaldes darbinieks nav augstāks par likumu, īpaši gadījumos, kad prettiesiska rīcība skar visu sabiedrību.

Lūdzu Saeimu izskatīt priekšlikumus likumdošanas kārtībā.

Pielikumā:

1. LIKUMPROJEKTS “Grozījumi Krimināllikumā”;

2. Likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” ANOTĀCIJA.

Ar cieņu,

Politiskās partijas “Tēvzemes mantojums”

valdes priekšsēdētājs

Alfrēds Buls

09.01.2026.

1.pielikums

LIKUMPROJEKTS “Grozījumi Krimināllikumā”

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15. nr.; 2000, 12., 13. nr.; 2001, 15. nr.; 2002, 11., 16., 22., 23. nr.; 2003, 10., 15. nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13. nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21. nr.; 2006, 1., 7., 22. nr.; 2007, 3., 15., 24. nr.; 2008, 3., 24. nr.; 2009, 13., 15., 21. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193. nr.; 2010, 178., 199. nr.; 2011, 99., 117., 148., 199. nr.; 2012, 202. nr.; 2013, 61. nr.; 2014, 66., 70., 105., 204., 214. nr.; 2015, 11., 34., 227., 235. nr.; 2016, 31., 59., 81., 254. nr.; 2017, 124., 132. nr.; 2018, 90., 210. nr.; 2019, 123., 130. nr.; 2020, 119.C, 178., 250. nr.; 2021, 12.A, 139., 221.A nr.; 2022, 76., 120., 220. nr.; 2023, 81., 123., 197., 251. nr.; 2024, 97., 119., 124., 196., 246. nr.; 2025, 102. Nr. ) šādus grozījumus:

1.pants. Grozījumi Krimināllikuma 5. pantā

Papildināt 5. pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Noziedzīgi nodarījumi, ko izdarījusi valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli un radot būtisku kaitējumu valsts vai pašvaldības budžetam, uzskatāmi par slēptiem noziedzīgiem nodarījumiem šā likuma 56. panta izpratnē.”

2. pants. Grozījumi Krimināllikuma 56. pantā

Aizstāt 56. pantu ar šādu redakciju:

“56. pants. Kriminālatbildības noilgums

(1) Kriminālatbildības noilguma termiņš nosakāms saskaņā ar šā likuma vispārīgajiem noteikumiem.

(2) Ja noziedzīgais nodarījums raksturojams kā slēpts noziedzīgs nodarījums, noilguma termiņš sākas no dienas, kad par to kļuvis zināms izmeklēšanas iestādei vai prokuratūrai.

(3) Noilguma termiņa norise tiek apturēta uz laiku, kad kriminālprocess tiek kavēts apsūdzētā, viņa aizstāvja vai procesu virzošas valsts amatpersonas prettiesiskas rīcības dēļ.

(4) Par noziedzīgā nodarījuma atklāšanas dienu uzskatāms kriminālprocesa sākšanas fakts, kas fiksēts saskaņā ar Kriminālprocesa likumu.

(5) Par slēptiem noziedzīgiem nodarījumiem šā panta izpratnē uzskatāmi arī nodarījumi, ar kuriem izsaimniekoti, izšķērdēti vai citādi pretlikumīgi izmantoti valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļi vai manta un radīts būtisks kaitējums valsts vai pašvaldības budžetam.”

3. pants. Grozījumi Krimināllikuma 57. pantā

Papildināt 57. pantu ar jaunu otro punktu šādā redakcijā:

“(2) Noilgums neiestājas noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tie izdarīti mantkārīgā nolūkā un radījuši būtisku kaitējumu valsts vai pašvaldības budžetam.”

4. pants. Grozījumi Pārejas noteikumos

Papildināt Pārejas noteikumus ar jauniem pantiem šādā redakcijā:

„37. Šajā likumā noteiktās normas piemērojamas nodarījumiem, kuru kriminālprocesi nav izbeigti uz noilguma pamata līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

38. Normas par slēptu noziedzīgu nodarījumu noilguma sākumu piemēro tikai tajos gadījumos, kad nodarījuma slēptais raksturs objektīvi kavējis tā atklāšanu.”

2.pielikums

Likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” ANOTĀCIJA

1. Problēmas būtība

Latvijā ilgstoši pastāvējušas situācijas, kur nozīmīgi korupcijas un finanšu noziegumi valsts un pašvaldību sektorā ilgstoši netiek atklāti, kriminālprocesi tiek vilcināti, noilgums iestājas pirms objekts tiek pienācīgi izmeklēts. Lielākie finanšu sabrukumi (“Banka Baltija”, “Parex”, privatizācijas shēmas u.c.) radījuši simtiem miljonu eiro zaudējumus valsts budžetam, tūkstošiem iedzīvotāju zaudētu uzkrājumu, ilgtermiņa demogrāfiskās un sociālās sekas.

Esošā noilguma sistēma nenodrošina taisnīguma principa ievērošanu, jo slēptus finanšu noziegumus bieži atklāj tikai pēc 10–20 gadiem.

2. Likumprojekta mērķis:

1) stiprināt amatpersonu atbildību;

2) novērst izvairīšanos no kriminālatbildības caur noilguma iestāšanos;

3) noteikt īpašu pieeju slēptiem finanšu noziegumiem;

4) nodrošināt atbilstību Satversmei un starptautiskajām tiesībām.

3. Risinājums

Likumprojekts paredz:

1) Slēpto noziegumu regulējumu – noilgums sākas no atklāšanas brīža.

2) Noilguma apturēšanu prettiesisku procesu vilcināšanas gadījumā.

3) Noilguma neesamību smagiem budžetam kaitējošiem naudas atmazgāšanas noziegumiem.

4. Ietekme uz valsts budžetu

Pozitīva

– ļaus atgūt daļu nelikumīgi izlietoto līdzekļu;

– samazinās korupcijas rezultātā radītos zaudējumus;

– palielinās publisko institūciju uzticamību, kas netieši ietekmē investīciju vidi.

5. Ietekme uz sabiedrību:

1) Ļaus mazināt sistemātisku nesodāmības sajūtu valsts pārvaldē ,

2) aizsargās nodokļu maksātāju līdzekļus,

3) nodrošināt taisnīguma principa atjaunošanu.

6. Atbilstība Satversmei un ECT standartiem

Grozījumi:

1) neatceļ noilgumu vispārīgi,

2) paredz to sākumu no atklāšanas brīža tikai slēptiem nodarījumiem,

3) ievēro samērīguma principu.

Tie nodrošina atbilstību Satversmes 92. pantam un ECT judikatūrai.

SALĪDZINĀŠANAS TABULA (ESOŠĀ REDAKCIJA JAUNĀ REDAKCIJA)

N. p.k.	Pants	Esošā redakcija	Priekšlikuma redakcija
1.	5. pants	Nav normu par slēptiem amatpersonu noziegumiem	Jauna 5. daļa – amatpersonu budžeta kaitējuma noziegumi uzskatāmi par slēptiem
2.	56. pants	Noilgums sākas no nodarījuma izdarīšanas	Noilgums slēptiem nodarījumiem sākas no atklāšanas; tiek apturēts prettiesisku kavējumu dēļ
3.	57. pants	Noilgums neattiecas tikai uz genocīdu, kara noziegumiem	Neattiecas arī uz smagiem naudas atmazgāšanas noziegumiem ar būtisku budžeta kaitējumu

NOSLĒGUMS

Šis likumprojekts:

1) ievērojami pastiprina amatpersonu atbildību,

2) novērš sistemātisku izvairīšanos no kriminālatbildības,

3) nostiprina tiesiskumu,

4) ir konstitucionāli drošs un starptautiski atbilstošs,

5) ļauj efektīvi izmeklēt un sodīt noziedzīgus nodarījumus, kas radījuši būtisku kaitējumu Latvijas valstij un tās budžetam.

Demokrātijas procesu stiprināšana.

9. janv. 2026, Nav komentāru

Demokrātijas procesu stiprināšana nav iedomājama bez pašreizējās valdošo politisko partiju ietekmes mazināšanas. Faktiski pašlaik Latvijā ir savdabīga Demokrātijas forma - politisko partiju diktatūra. Jā tieši diktatūra, jo vēlētājiem nav citas izvēles kā balsot vēlēšanu dienā par kādu no politisko partiju sastādītajiem sarakstiem. Un lai novērstu to, ka politiskās partiju pārstāvji Saeimā un valsts pārvaldes institūcijās (pie tam daudziem ir apšaubāma reputācija) diktē savu partiju noteikumus, kuri bieži neatbilst tautas vairākuma interesēm ir nepieciešams veikt izmaiņas Saeimas, pašvaldību deputātu un EP deputātu vēlēšanu likumos. Piemēram, Saeimas vēlēšanu likumā ir nepieciešams iestrādāt divus svarīgus principus.

1) Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, izmantojot vienas pārnesamās balss sistēmu (Single Transferable Vote)*. Saeimas deputātus var izvirzīt politiskās partijas, vēlētāju apvienības un individuālie kandidāti.

2) Saeimas deputātu var atsaukt, ja par to nobalso attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju vairums, rīkojot vēlētāju iniciētu atsaukšanas balsošanu. Atsaukšanas kārtību nosaka likums.

Likumprojekti izmaiņām vēlēšanu sistēmā faktiski ir sagatavoti. Tikai problēma ir tajā apstāklī ka iesniegt tos Saeimā vai vākt parakstus platformā Manabalss.lv ir bezjēdzīgi. Saeimā ievēlētie politisko partiju pārstāvji noteikti tos nobāzīs atvilktnēs un neskatīs pēc būtības.

Var jau iesniegt likumprojektus arī CVK *

*. Bet. Zinot to, ka Latvijas balsstiesīgie vēlētāji ir politiski neaktīvi nav nekādas pārliecības par to, ka cilvēki aktīvi parakstīs sagatavotus likumprojektus iesniegšanai Valsts prezidentam.

* - Single Transferable Vote (vienas pārnesamās balss sistēma) tiek klasificēta kā proporcionālās pārstāvniecības vēlēšanu sistēma,

** - Satversmē noteikts, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai;

STV būtiskās pazīmes:

1) vēlētājs sarindo kandidātus pēc prioritātes;

2) balsis tiek pārdalītas, līdz tiek aizpildītas visas vietas;

3) mandātu sadale notiek proporcionāli vēlētāju atbalstam daudzmandātu apgabalos.

Godājamie tautieši/ Cienījamās tautietes!

Ja Jums rūp Latvijas un tautas liktenis, Jums ir jāmaina Jūsu pilsonisko attieksmi pret Latvijā notiekošajiem politiskajiem procesiem un no pasīvā vērotāja jākļūst par aktīvu Tēvzemes un tautas likteņa veidotāju. Dariet to lai Jūsu dzimtām un visiem Latvijas iedzīvotājiem tiktu nodrošināta pārtikusi dzīve, kvalitatīva veselības aprūpe un izglītība

To izdarīt varat tikai Jūs paši.

Dievs dod visiem labas gribas cilvēkiem Latvijā labu veselību. Lai Dieva svētība ienāk katrā ģimenē un stiprina tradicionālās ģimenes (vīrieša un sievietes savienība) vērtības.

Ar cieņu,

Alfrēds Buls (alfbu@inbox.lv)

Kas tad īsti ir Demokrātija???

9. janv. 2026, Nav komentāru

Daudzi cilvēki maldīgi uzskata, ka līdz ar politisko partiju pārstāvju ievēlēšanu pašiem

iedzīvotājiem vairs nav jārūpējas par sabiedrības lietām un nav jākontrolē ievēlēto Tautas kalpu darbs, jo Tautas kalpi bez atrunām valsts pārvaldē īsteno demokrātijas principu.

Demokrātija (grieķu: δημοκρατία, demokratía; δῆμος, dẽmos — ‘tauta’, κράτος, krátos — ‘vara’) ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta (tiešā demokrātija) vai tās ievēlēti pārstāvji (pārstāvnieciskā demokrātija).

Mūsdienās pastāv galvenokārt pārstāvnieciskā demokrātija, kad tauta ievēlē pārstāvjus, kas gatavo un pieņem lēmumus tās vārdā. Demokrātijas svarīgākie principi ir Vienlīdzība, Brīvība un Taisnīgums.

- Vienlīdzība. Pēc savas būtības, vienlīdzības principa pamatā ir uzskats, ka pret vienādiem vai līdzīgiem gadījumiem ir jāizturas vienādi/ līdzīgi gadījumā, ja nav viena svarīga/objektīva iemesla to nedarīt. Tas nozīmē, ka sabiedrības interesēs Vienlīdzības princips var tikt ierobežots lai sabiedrībā kopumā tiktu ievērotas gadsimtiem ilgi izveidotās morālās un tikumības normas.

- Brīvība ir sociālu apstākļu un attiecību kopums, kas ļauj cilvēkam rīkoties un uzvesties pēc saviem uzskatiem. Pēc savas būtības Brīvība ir neatkarība no kādiem noteiktiem apstākļiem vai attiecībām. Daudzi cilvēki domā, ka brīvība = anarhijai. Anarhisti propagandē indivīda brīvību un nepakļaušanos un to, ka nav nepieciešama valsts iejaukšanās pilsoņu dzīvē un nav nepieciešama policija, prezidents, valstiskas organizācijas, likumi. Saprotamā valodā to sauc par Visatļautību. Bet vai tā ir Taisnība? Un vai tauta var izveidot savu valstisko veidojumu un ļaut katram tās indivīdam dzīvot Visatļautībā?

- Savukārt taisnīgums ir morālās pareizības princips, kas balstās uz ētiku, racionalitāti, kā arī dabas likumiem, reliģiju, taisnības tiesībām un principiem, kā arī godīgumu.

Pēc savas būtības Vissvarīgākais no visiem iepriekš nosauktajiem ir Taisnīgums.

Nevar noliegt to, ka Demokrātijas pamatvērtība ir indivīda brīvība. Bet ir skaidri jāapzinās, ka indivīda brīvība nevar pastāvēt pati par sevi, tāpēc ka indivīds nedzīvo uz šīs Zemes virsmas viens. Šādu indivīdu uz Zemes virsmas ir vairāki miljardi.

Latvijā ir krietni mazāk, bet cilvēku skaitam principā nav nozīmes. Nozīme ir cilvēku savstarpējo attiecību regulējumam un tam cik pārdomāti sabiedriskās dzīves (tai skaitā cilvēku individuālajās attiecībās) pārvaldīšanā ir integrēti iepriekš minētie demokrātijas principi.

Latvijā pastāvošā politisko partiju diktatūras Demokrātija gatava pieļaut jebkādas politiskās prostitūcijas hameleonu rotaļas, lai tikai kādam Sodomijas Izvirtības atbalstošajam Rietumu viltus demokrātijas aizstāvim nerastos aizdomas par izvirtušo cilvēku visu vēlmju, tieksmju, alku un interešu brīvības ierobežošanu. Spilgtākais piemērs ir Tautas kalpu nostāja homoseksuālisma jautājumā. Viņi cenšas tautas vairākumam uzspiest/pārvērst homoseksualitāti par īpašu subkultūru (Latvijas sabiedrībai neatņemamo sastāvdaļu), kas tiek kultivēta un uzstiepta jaunatnei, kura vēl nav morāli nobriedusi un tiecas izmēģināt visu jauno.

Apstākļos, kad latviešu tauta izmirst, Sodomijas izvirtību propaganda ir bīstama un tā ir definējama kā Valstiskais Apdraudējums.

Ja latviešu tautas Vairākums neatgriezīsies pie mūsu tautas garīgajiem pamatiem un morāles normām, diskusijām par to, kāda demokrātija mums derīgāka – parlamentārā vai prezidentālā, nebūs nozīmes, jo latviešu tauta draudēs Izmiršana. Ja latvieši grib izdzīvot tās radītās Valsts likumiem ir jāturas pie gadsimtiem pārbaudītām morāles normām, tikumības likumiem un latviskās dzīves ziņas. Tikai šāds ceļš ļaus tautai izdzīvot un sakārtot savu Tēvzemi.

Tikai tad latviešu tauta KOPDARBĪBĀ spēs panākt vienīgā latviešu tautai vissvarīgākā mērķa īstenošanu - 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas pirmās brīvvalsts (LR) 1922.gadā pieņemtajā Satversmē noteiktās LR demokrātiskās valsts iekārtas tiesiskās pēctecības atjaunošana un Latvijas valsts un latviešu tautas glābšanu no ilgstošās ekonomiskās, politiskās un demogrāfiskās krīzes. Tikai tad latviešu tauta kopīgiem spēkiem spēs panākt tautas labklājības izaugsmi, un aizstāvēt latviešu tautas tiesības dzīvot brīvā, sociāli taisnīgā un plaukstošā Latvijā, kurā ar aktīvu LR pilsoņu līdzdalību konsekventi tiek realizēts Tautvaldības princips - Valsts pārvaldes darba kontrole ir pilsoņu pienākums.

Latvieti – padomā! Vai tu gribi lai tavi bērni dzīvotu mūsdienu Sodomijā! Ja nē – tad palīdzi realizēt Latvijā Tautvaldības principu un piepildīt svarīgu mērķi – Sociāli Taisnīga un latviska Latvija.

Ar cieņu,

Alfrēds Buls (alfbu@inbox.lv)

Aicinājums domu biedriem

2. dec. 2025, Nav komentāru

Ievads

Mēs sevi esam pozicionējuši kā kreisi nacionālu partiju. Kreisās (sociāldemokrātiskās) partijas, atšķirībā no labējām partijām, iestājas par sociālo taisnīgumu. Kreisās partijas var atpazīt pēc tā ka tās savās programmās un savā darbībā aizstāv progresīvā nodokļa sistēmu.

Latvijā visus šos neatkarības gadus pie varas ir bijušas labējās partijas, kuras tikai 2018. gadā Pasaules bankas, Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas komisijas spiediena rezultātā ieviesa visai vāji izteiktu progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Loģisks ir jautājums - kāds ir šo labējo partiju devums valstij? Devums ir valsts parāds uz 2024. gada 31. janvāri 17,8 miljardi eiro (https://lvportals.lv/skaidrojumi/360859-valsts-parads-2024-gada-ka-to-atdodam-cik-katru-gadu-maksajam-un-kam-esam-parada-2024) un tik liela sociālā nevienlīdzība, ka Latvija pēc šī parametra ierindojas Eiropas savienības valstu saraksta lejas galā (https://www.auseklis.lv/raksti/raksti/sociala-nevienlidziba-latvija-un-eiropa).

Mēs sevi esam pozicionējuši arī kā nacionālu partiju. Tas izriet no tā, ka mēs nacionālo kultūru uzskatām par vērtību un no tā, ka šo vērtību vislabāk var saglabāt un attīstīt tikai nacionālā valstī ar valsts atbalstu nacionālai kultūrai.

Esmu uzrakstījis mūsu programmas punktus, kuros mēs visvairāk atšķiramies no citām partijām un gaidām atsaucamies domu biedrus, kuri šiem punktiem piekrīt.

Vides aizsardzība

Nav pieļaujama atkritumu dedzināšanas iekārtu būvniecība Latvijā. Atkritumus ir jāšķiro un jāpārstrādā nevis jādedzina.

Atkritumu dedzināšana Eiropas Savienībā kopš 2020.gada ir atzīta kā vidi piesārņojoša aktivitāte. Lūk, citāts no Eiropas Savienības dokumenta (https://zerowasteeurope.eu › 2021/05): “Atkritumu sadedzināšana ir oglekļietilpīgs process, kas apdraud centienus samazināt oglekļa emisijas un tādējādi laikus panākt oglekļneitralitāti”.

Viena tonna sadedzinātu atkritumu rada ap 0,7-1,7 tonnām CO2 emisiju. Līdz ar to atkritumu dezināšana ir pretrunā ar Eiropas Zaļo kursu, kas paredz līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 % (salīdzinājumā ar 1990. gada emisiju līmeni) un līdz 2050.gadam padarīt Eiropu par klimatiski neitrālu kontinentu (sk. https://www.consilium.europa .eu/lv/policies/green-deal/).

Jāņem vērā, ka Zaļā kursa mērķi nav rekomedācijas, bet prasības. Tāpēc, ja nesamazināsim gāzu emisijas, būs jāpērk emisiju kvotas. CO₂ emisijas kvotas cena nepārtraukti pieaug un šobrīd tā ir aptuveni 80 EUR par tonnu (https://www.conexus.lv/aktualitates-sistemas-lietotajiem/par-co2-emisiju-kvotu-iegadi).

Papildus tam par katru no nesasniegtajiem klimata mērķiem būs jāmaksā soda nauda. Sods būs jāmaksā ik gadu līdz mērķi tiks sasniegti.

Katrā ziņā atkritumu dedzināšana nav atkritumu pārstrādes nākotnes tehnoloģija. Tā organizācijas “Bezatkritumu Latvija” portālā lasām (https://www.zerowastelatvija.lv/post/kapec-atkritumu-dedzinatavu-buvnieciba-nav-laba-doma-starptautiska-petijuma-rezultati), ka Dānija ir pieņēmusi lēmumu līdz 2030. gadam samazināt dedzināšanas jaudas, slēdzot 7 dedzinātavas.

Domājams, ka ne bez pamata.

Nodokļi

Palielināt progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi lielajiem ienākumiem.

Gadu no gada Latvijas budžetā pietrūkst nauda. Tāpēc nauda tiek aizņemta uz procentiem. Pieaug valsts parāds un parāda procentmaksājumu summas. Tā 2021. gadā procentmaksājumi sastādīja 223 miljonus eiro, bet 2025. gadā tie būs jau ap pusmiljardu eiro. Tāpēc valsts parāds ir steidzīgi jāsamazina.

Naudu budžetam valsts iegūst no nodokļiem. Latvijā nodokļu ieņēmumi 2024. gadā sastādīja 35.5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču tas ir būtiski zemāk salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju – 40.4 % no IKP (https://www.makroekonomika.lv/raksti/nodoklu-politika-un-budzeta-izdevumi-ka-izaugsmes-dzinejspeks-ka-darit-gudrak).

Viens no nodokļu zemajiem iekasēšanas iemesliem ir Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) zemā likme lielajiem ienākumiem. Pašlaik Latvijā ir divas IIN likmes:

25,5% – gada ienākumam līdz 105 300 eiro;

33% – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 105 300 eiro.

Kā redzam, augstākā nodokļa likme procentos Latvijā ir tikai 33%. Salīdzinājumam sniedzam augstākās IIN likmes dažās ES valstīs (https://passportivity.com/ru/blog/taxes-in-europe/): Dānijā 55,9%; Austrijā 55%; Zviedrijā 52%; Vācijā 45%; Somijā 44%.

Līdz šim no 2018.gada 1. janvāra Latvijā bija trīs progresīvā nodokļa likmes: 20%, 23% un 31%. Kā redzam, zemo ienākumu daļai nodoklis tika palielināts no 20% uz 25,5%, t.i. par 5,5%-punktiem, kamēr augsto ienākumu daļai tas tika palielināts tikai par 2%-punktiem. Mēs ierosinām augsto ienākumu daļai nodokli palielināt arī par 5,5% - punktiem, t.i. līdz 36,5%.

Valsts sektorā strādājošo finansēšana

Ir jāsamazina finansējums valsts sektorā strādājošiem.

Latvijā Valsts sektorā nodarbināti 32,2% no visiem strādājošiem (https://rebaltica.lv/2024/02/vai-lazdinam-taisniba-par-ierednu-skaitu/), kamēr vairumā Eiropas valstu valsts sektorā strādā no 15% līdz 20% strādājošo (OECD dati, sk. https://www.db.lv/zinas/valsts-neefektivi-tere-naudu-517842). Tātad Latvijā valsts sektorā strādā no 1,61 līdz 2,15 reizes vairāk nodarbināto. Tas nozīmē ka valsts sektorā strādājošiem finansējums jāsamazina aptuveni 2 reizes uz štatu samazināšanas rēķina.

Ir jāsamazina finansējums valsts pārvaldē strādājošiem.

Izdevumi valsts pārvaldei ietilpst izdevumu valsts sektorā strādājošo izdevumu sastāvā, bet tas netraucē mums interesēties un rūpēties par līdzekļu ekonomiju kā vienā to daļā, tā visā sektorā kopumā.

Saskaņā ar "Eurostat" 2023. gada datiem Latvijā valsts pārvaldes institūcijās strādā

apmēram 6,9% visu nodarbināto (sk. https://lasi.lv/par-svarigo/projekti/publiskaja-sektora-atrod-caurumus-ka-apiet-noteikumus-algas-aug-straujak-par-noteikto-2-6.33318). Par Eiropas Savienības efektīvāko valsts pārvaldi tiek uzskatīta Dānijas sistēma, kurā strādā 5,2% no visiem nodarbinātajiem (sk. turpat).

Priekšlikums Latvijā vadīties no Dānijas parauga, kas ļautu samazināt izdevumus valsts pārvaldē par aptuveni 25%.

Partiju finansēšana

Atbalstām partijas “Taisnīgums” priekšlikumu atcelt valsts finansējumu partijām.

Pamatojums: Pašlaik valstī nauda vispirms ir vajadzīga aizsardzībai, augstajām tehnoloģijām, inovācijām un vēl daudz kam citam.

Latvijā valsts finansējumu partijām ieviesa 2012.gadā. Kā partijas iztika pirms tam bez valsts finansējuma, tā tām būtu jāiztiek arī tagad. Partijas, kas Saeimas vēlēšanās saņēmušas mazāk par 2% balsu iztiek bez valsts finansējuma un nekur nav pazudušas. Lai sabiedrību informētu par partijas programmu daudz naudas nav vajadzīgs. Daudz naudas vajag tad kad ar skaļām un uzbāzīgām reklāmām vēlas vēlētājus apdullināt.

Valstij būtu jāfinansē zvērinātā revidenta audits un jānodrošina visām kandidējošām partijām vienādi bezmaksas raidlaiki radio un televīzijā.

Valsts finansējumu ieviesa lai mazinātu partiju atkarību no ziedotājiem. Diemžēl jau 2014. gadā Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā Ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei nāca klajā ar ziņojumu, kurā atzina, ka joprojām, par spīti piešķirtajam valsts finansējumam, pastāv politisko partiju atkarība no privātiem sponsoriem un valsts sagrābšanas risks.

Lai mazinātu valsts sagrābšanas risku jāuzliek ierobežojumus ziedotājiem.

Ārlietas

Ir atbalstāmi katras tautas centieni pēc savas valsts tās vēsturiskajā teritorijā.

Jebkuras tautas kultūra ir vērtība. Tāpēc katras tautas centieni pēc savas valsts ir pašsaprotami un atbalstāmi – basku, katalāņu, kurdu un visu citu tautu, kuras vien vēlas savu valsti.

Latviskai Latvijai

Nav pieļaujama papildus imigrantu uzņemšana Latvijā un jāveicina tautiešu atgriešanās Latvijā.

No kopējā iedzīvotāju skaita latvieši Latvijā sastāda tikai 63,7% (https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_demogr%C4%81fija). Liels sveštautiešu īpatsvars ir drauds valsts drošībai un nacionālai identitātei. Saskaņā ar Ritvara Eglāja pētījumu, lai nācijas pastāvēšana nebūtu apdraudēta, latviešu īpatsvaram Latvijā jābūt vismaz 82% (Ritvars Eglājs.Trīs svarīgi jautājumi par pārtautošanu: kādam jābūt latviešu īpatsvaram).

Aicinu pilsoņus, kuri piekrīt šiem mūsu programmas punktiem un vēlas nākt mums palīgā, pievienoties mūsu partijai lai kopā ar citiem līdzīgi domājošiem pilsoņiem sasniegtu mūsu partijas izvirzīto mērķi – sociāli taisnīga un latviska Latvija.

Aicinu mūsu partijas biedrus izplatīt šos programmas punktus savu paziņu lokā un aicināt viņus pievienoties mūsu partijai.

Savas atbildes varat sūtīt partijas “Tēvzemes mantojums” valdes priekšsēdētājam Alfrēdam Bula kungam: alfbu@inbox.lv, tel. 26694977 vai valdes priekšsēdētāja vietniekam Andrējam Krūmiņa kungam: andrejs@hello.lv, tel. 29407707 un arī man kā šo priekšlikumu autoram: krumins.karlis@gmail.com, tel. 29724334.

Ar cieņu,

RK sekretārs Kārlis Krūmiņš

Barikāžu laika Dvēseles sauciens, kurš joprojām ir aktuāls!

4. marts 2025, Nav komentāru

Pārdomas par AS "Augstsprieguma tīkls" peļņu un tarifiem

6. febr. 2023

Skatīt šeit!

Veidosim mūsu Tēvzemes un tautas nākotni Kopā.

8. sept. 2018, Nav komentāru

God. tautieši/Cien. tautietes!

Gandrīz 500.000 latviešu un Latvijas pilsoņu lai izdzīvotu bija spiesti emigrēt uz ārzemēm. Valdība ir izveidojusi ap 10 miljardus EIRO lielu valsts parādu un „Tautas kalpi” veidojot savus „Veiksmes stāstus” uz tautas rēķina ir panākuši to, ka 70% latviešu dzīvo trūkumā. Pēc ārzemju ekspertu vērtējuma Latvijā katru gadu nozog līdz 5 miljardiem EUR.

Tautieši!

Atcerieties to, ka Valsts pārvaldei, veselības aprūpei, kultūrai, izglītībai un drošības garantēšanai piešķirtā finansējuma izlietojuma kontrole ir visu Latvijas iedzīvotāju pienākums.

Aicinu Jūs vienaldzīgi nevērot politisko procesu norisi Latvijā no televizoru ekrāniem bet aktīvi iesaistīties Tautvaldības principa realizēšanai Latvijā - Valsts pārvaldes darba kontrole ir pilsoņu pienākums.

Mums visiem kopējiem spēkiem ir jāpanāk to, ka Latvijas valsts varas pārstāvji un politiķi savā darbībā stingri ievēro principu - Latviešu tautas vairākuma griba ir vienīgais likumīgais politisko lēmumu avots.

Tautieti!

Aicinu Tevi un visus latviešus izpildīt savu pienākumu pret savu valsti un tautu:

1) Izlasiet lūdzu politisko partiju detalizētās programmas, vērtējiet to, vai piedāvātās programmas atbilst tautas vairākuma interesēm. Pareiza izvēle š.g. 6.oktobrī 13.Saeimas vēlēšanās būs Jūsu personīgais ieguldījums Latvijas un latviešu tautas nākotnes veidošanā. Jūsu pareizā izvēle būs arī Jūsu visvērtīgākā dāvana Latvijai sagaidot Latvijas valsts 100 gadi.

2) aktīvi līdzdarbojoties Latvijas republikas (LR) valsts pārvaldes amatpersonu un politisko partiju darbības atbilstības latviešu tautas vairākuma interesēm kontrolē.

Īstenosim to KOPĀ. Kopā mēs varam iedegt Cerības Gaismu pazemoto un nogurušo tautiešu sirdīs.

Veidosim mūsu Tēvzemes un tautas nākotni Kopā.

Saules mūžu Latvijai, labklājību latviešu tautai un Jūsu dzimtām vēlot.

Ar cieņu,

Alfrēds Buls (33.Krāslavas Zemessardzes bataljona dibinātājs, atvaļinātais NBS pulkvedis)

8. sept. 2018, Nav komentāru

Tautieti! Ir pēdējais laiks atbrīvoties no Tautas varu uzurpējušo politisko partiju jūga.

27. maijs 2018, Nav komentāru

Korupcija, visatļautība, finanšu līdzekļu izsaimniekošana, deputātu un valsts amatpersonu patvaļa pieņemot prettautiskus likumus un lēmumus ir novedusi tautu izmisumā. Saeimā sēdošo politisko partiju realizēto "Veiksmes stāstu" dēļ vairāki simti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju bija spiesti pamest Latviju iztikas meklējumos.

Lūdzu Jūs uzmanīgi iepazīties ar klātpievienoto informāciju, izdarīt savu personīgo izvēli un aktīvi iekļauties mūsu kopējas Tēvzemes sakārtošanā (pirmkārt panākot likumdošanas un valsts pārvaldes sistēmas sakārtošanu – tām ir jākalpo latviešu tautas vairākuma interešu aizsardzībai un tiesu varai ir jānodrošina Taisnīguma principa un teiciena ‘Viens likums, viena taisnība visiem” realizācija dzīvē).

Tautieti! Ir pēdējais laiks atbrīvoties no Tautas varu uzurpējušo politisko partiju jūga.

Latvijā, jau kopš PSRS totalitārā režīma okupācijas notika plānveidīga latviešu tautas politiskā un morālā degradācija, kuru kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā turpina Tautas varu uzurpējusi, bijušo komunistu funkcionāru un viņu pakalpiņu izveidotā politisko partiju sistēma.

Galvenā problēma Latvijā ir tā, ka politiku valstī joprojām nosaka nebūtībā aizgājušā PSRS okupācijas režīma pabiras –LPSR kompartijas nomenklatūras darboņi un viņu ielikteņi Saeimā un valsts pārvaldē. Viņi ir izveidojuši savu "Veiksmes stāstu" valsti Latvijā, jo veiksmīgi izmanto sen pārbaudītu metodi - Skaldi un Valdi. Latviešu tautas pilngadību sasniegušo indivīdu bailīgums, gļēvums un nenoteiktība (galvenokārt latvieši inteliģences, kuras pienākums, savas izglītības un garīgās attīstības līmeņa dēļ, bija nepieļaut brūkošās PSRS komunistu nomenklatūras nonākšanu valsts pārvaldes struktūrās) ir visu Latvijas iedzīvotāju nedienu (valsts prihvatizācija, izsaimniekošana, izzagšana, tautas grimšana nabadzībā, iedzīvotāju izbraukšana no Latvijas labākas dzīves meklējumos, tautas kalpu „Veiksmes stāsti” ,utt.) cēlonis.

Svarīgākais jautājums šeit ir – Vai to var mainīt? Atbilde ir īsa. Jā.

To var mainīt tikai tautas vairākums aktīvi aizstāvot savas tiesības. Lai tauta to varētu mainīt ir vajadzīga tikai katra latvieša personīgās atbildības, par savu Tēvzemi un tautu, veidošanās un tautas dēlu un meitu vēlme Kopdarbojoties panākt Taisnīguma un Tautvaldības ( Valsts pārvaldes darba kontrole ir katra Latvijas iedzīvotāja pienākums) principu īstenošanu Latvijā. Tiem, kam rūp Latvijas un tautas liktenis ir jāvienojas kopējai cīņai pret pastāvošo politisko partiju izveidoto valsts pārvaldes diktatūru un Kopdarbībā jāpanāk valsts pārvaldes atbrīvošana no negodīgām, korumpētām, alkatīgām un cinisma pilnām amatpersonām.

Ja tauta turpinās balsot par tiem, kuri sēž Saeimā vai kādreiz tur ir sēdējuši nekas Latvijā nemainīsies. Turpināsies tikai ekonomiska rakstura genocīds pret Latvijas iedzīvotājiem, piespiežot cilvēkus braukt prom no Latvijas labākas dzīves meklējumos un 'tautas kalpu" personīgo "Veiksmes stāstu " veidošana.

Godājamie tautieši! Cienījamās tautietes!

Pirms izlemjat atbalstīt kādu politisko partiju uzmanīgi izvērtējiet politisko partiju un partiju lokomotīvju, partiju pārstāvju Saeimā, pašvaldībās (bijušo un esošo) un politisko partiju ielikteņu svarīgākajos valsts pārvaldes amatos lomu (darbību vai bezdarbību) visās Latvijas nebūšanās - Latvijas prihvatizācija un valsts nozagšana, banku afēras, tautas vairākuma interesēm neatbilstoša OIK ieviešana, nodevība pret latviešu tautu – atteikšanās no Latvijas likumīgās teritorijas – Abrenes, tiesu varas korumpētība un tiesu izpildītāju patvaļa, un pats galvenais – nelikumīgās politisko partiju diktatūras izveidē, kuru radīja tautas varu uzurpējušie LPSR/Latvijas Republikas Augstākās Padomes (LR AP) deputāti*. LR AP 1992.g. 20. oktobrī pieņēma likumu „Par 5.Saeimas vēlēšanām”, ar kuru, pārkāpjot 1922.g. Satversmi un uz tās pamata izdotos likumus**, tā grozīja Latvijas 1922.gada 9.jūnija „Likuma par Saeimas vēlēšanām” redakciju.

* - Pārsvarā PSRS komunistiskās partijas funkcionāri, kuri tika ievēlēti pēc PSRS instrukcijām. Vēlēšanās piedalījās visi toreiz Latvijā dzīvojošie PSRS pilsoņi, tai skaitā okupācijas karaspēka personāls. LPSR AP deputāti, pārkāpjot 1922.gadā pieņemto Satversmi, pārdevēja sevi par LR AP deputātiem un izveidoja pagaidu valsts pārvaldes struktūru (Latvijas Republikas Augstāko Padomi), kura uzurpēja Latvijas tautas suverēnās tiesības lemt par konstitucionālās iekārtas pamatprincipiem. LPSR AP deputātu izveidotā politisko partiju diktatūra turpina pārkāpt 1922.gadā pieņemto Satversmi un ļauj Saeimā iekļuvušo „ ekonomisko” grupējumu izveidotajām politiskām partijām un viņu sponsoriem klaji un ciniski uzurpēt Latvijas tautas suverēno varu, un izmantot to savās savtīgajās interesēs lai savu personīgo labklājību uz nodokļu maksātāju rēķina.

** - LPSR laikā ievēlēto AP deputātu (1990.gada 3.maijs - 1993.gada 5.jūlijs), kuri sevi nelikumīgi pārdevēja par LR AP deputātiem, darbība bija antikonstitucionāla, jo tādu iestāžu darbību neparedzēja 1922.gada Satversme (Jurists, tiesību zinātņu doktors J.Rozenbergs (avīzē “Mūsu Zeme” 2001.g. jūlijā): “... Augstākā Padome, nebūdama Latvijas Republikas likumdevēja institūcija, nevarēja grozīt Latvijas Republikas likumu. Vēl jo vairāk tai nebija tiesību ietvert tajā normas, kas bija pretrunā ar Satversmi. (..)”.)

Alkās palikt pie varas un turpināt veidot savus personīgos „Veiksmes stāstus” daudzi vecie un viltīgie klaiņojošie politiskie buki un izbijušie valsts pārvaldes nomenklatūras darbonīši ir nomainījuši partiju piederības un ar skaistiem solījumiem kārtējo reizi mēģina uzlikt klapes Latvijas iedzīvotājiem uz acīm. Tagad lai tiktu Saeimā un turpinātu parazitēt uz tautas rēķina viņi sola strādāt tautas labā, bet viņu solījumi vairāk izskatās pēc populisma (Populisms (latīņu: populus — ‘tauta’) ir politiskā pozīcija vai retorikas stils – vēlētājiem tīkami, taču nepiepildāmi solījumi, - kura izmantošanas mērķis ir iegūt plašu tautas masu atbalstu un popularitāti.)

Tautieši! Pirms balsojiet par pie varas esošajiem un pirms tam valsts pārvaldes amatos sēdējušajām politiskajiem ākstiem padomājiet! Viņiem visiem tauta jau bija uzticējusi svarīgāko - veidot sociāli taisnīgu, plaukstošu Latviju un risināt PSRS totalitārā režīma radīto seku novēršanu. Vai viņi spēja kaut ko izdarīt lai šis latviešu tautas izdzīvošanai svarīgākais mērķis tiktu realizēts???? Tauta pamet valsti, banku afēras, nesakārtota likumdošana, ierēdņu patvaļa (sarakstu var turpināt vairāku lapaspušu garumā).

Tautieši! Domājiet, vērtējiet, droši izsakiet savu viedokli par visiem politiskajiem procesiem Latvijā. Pareiza izvēle būs Jūsu personīgais ieguldījums Latvijas un latviešu tautas nākotnes veidošanā. Jūsu pareizā izvēle būs arī Jūsu visvērtīgākā dāvana Latvijai sagaidot Latvijas valsts 100 gadi.

Tautieti!

Tikai pati tauta, ar katra tās pārstāvja aktīvu līdzdarbošanos politikā, ir spējīga pārtraukt Latvijas izsaimniekotāju patvaļu. Tāpēc, ja Tev rūp tautas un Tēvzemes liktenis nestāvi malā un izpildi savu pienākumu pret savu valsti un tautu.

Tagad, ir pienācis Tavs laiks.

Aicinu Tevi kļūt par politiskās partijas „Tēvzemes Mantojums” biedru un kopā ar līdzīgi domājošajiem tautiešiem panākt latviešu tautas atbrīvošanu no tautas varu uzurpējušo politisko partiju jūga un kopīgiem spēkiem radīt apstākļus latviešu tautas atdzimšanai un tās uzplaukumam. Iestāšanās veidlapa – (pielikumā)

Tautieši! Kļūstiet taču vienreiz drosmīgi un ar savu aktīvu līdzdalību palīdziet atbrīvot Latviju no negodīgu politiķu un pārkrāsojušos komunistu/Kangaru ietekmes, valsts pārvaldi no kampējiem, mahinatoriem un ekonomisko grupējumu pakalpiņiem.

Tautieši! Dariet to lai jūsu bērniem, mazbērniem, vecākiem un vecvecākiem un pārējiem Latvijas iedzīvotājiem tiktu nodrošināta pārtikusi dzīve, kvalitatīva veselības aprūpe un izglītība. Atcerieties, to izdarīt varat tikai jūs paši. Atcerieties to, ka neatkarīgu Latviju mums izcīnīja mūsu senči un to latviešu tautai viņi nodeva kā Tēvzemes mantojumu. Tāpēc, mūsu visu pienākums ir to sargāt un nodod latviešu tautas nākamajām paaudzēm kā viņu likumīgo Tēvzemes mantojumu.

Tautieši! Kopā mēs varam glābt mūsu Tēvzemi un latviešu tautu no iznīcības un Kopdarbībā panākt sociāli taisnīgas un latviskas Latvijas izveidi, kurā galvenā vērtība ir izglītots, kulturāls, iniciatīvas pilns un politiski aktīvs Cilvēks, kuram galvenās rakstura iezīmes ir taisnīguma izjūta, godaprāts, darba mīlestība, mīlestība pret savu ģimeni, tautu un Tēvzemi, cieņa pret saviem līdzcilvēkiem un gatavība palīdzēt cilvēkiem, kuri ir nokļuvuši nelaimē.

Aicinu Jūs izplatīt šo rakstuTM_iesniegums_veidlapa_2__1_.doc Jums pazīstamajiem cilvēkiem, kuriem rūp latviešu tautas un Tēvzemes liktenis, un aicināt viņus iestāties partijas „Tēvzemes mantojums” rindās.

Saules mūžu Jūsu dzimtām, tautai un Tēvzemei vēlot!

Alfrēds Buls

Politiskās partijas ‘Tēvzemes Mantojums” valdes priekšsēdētājs (26694977, alfbu@inbox.lv, tevzemesmantojums@gmail.com, )

Partijas „Tēvzemes Mantojums” mājas lapa – www.tevzemesmantojums.mozello.lv,

Latvijas patriot!

Vienalga kur esi, atceries vienu – Tu esi Latvijas daļa,

Jā Tēvzemes daļa! Daļa, no Latvijas mūsu!

Latvijas pazemotas, Latvijas sāpinātas.

Latvijas patriot!

Mosties, celies, nāc Tēvzemes daļiņu pulkā,

Nāc, dedzi par Latviju, Dodi tai sevi,

Dodi tai sevi un nejautā, ko tā tev dos.

Latvijas patriot!

Celies un dari, neguris dari Tēvzemes labā,

Vairo tās spēku, vieno un stiprini tautu.

Tautu, kas Tēvzemi savu, atkal reiz godībā cels.

/Alfrēds Buls/

TM_iesniegums_veidlapa_2__1_-1.doc

TM_Aic_finala.doc

TM_4000_zimju_programmasproj.doc

Tautieši! Lai Jums veicas ar izvēli.

2. marts 2018

Pasaulē svarīgākās lietas bez pašu cilvēku gribas nenotiek,
Ja gribi BRIVĪBU iegūt, tad to kopīgiem spēkiem ir jāizcīna.
Ja gribi BRĪVĪBU saglabāt, tad to kopā, plecu pie pleca, ir jāspēj aizstāvēt.
Ja gribi lai tavi bērni dzīvotu DEMOKRĀTISKĀ un PLAUKSTOŠĀ Latvijā un būtu lepni par to, tad tev pašam personīgi savu Tēvzemi kopā ar domubiedriem/līdzcilvēkiem ir jāizveido un nemitīgi jāsargā no negodīgu, korumpētu kaklakungu mēģinājumiem pārveidot to par savu PARADĪZĪ, protams uz nodokļu maksātāju rēķina.

Vienīgais, kas daudzos cilvēkos ienāk pašplūsmā ir BAILES, EGOISMS, DĪKDIENĪBA un VIENALDZĪBA.

Tās uzvarēt kopā nevar. Un tā ir katra individuālā cilvēka izvēle cīnīties ar tām vai kļūt par to vergu.

Lai veicas ar izvēli!

Alfrēds Buls

Ar atbildību par Tēvzemi!

25. febr. 2018

Politika, kuru, sākot ar 1991.gadu, realizēja un turpina realizēt deputāti un atbildīgās valsts amatpersonas, ir prettautiska. Tā nekad nav veicinājusi un arī tagad neveicina tautas labklājības izaugsmi un nenodrošina Latvijas iedzīvotājiem elementārās sociālās garantijas. Īstenībā tā ir Latvijas iedzīvotāju pazemošana. Šīs bezatbildīgas politikas rezultātā ir katastrofāli palielinājies Latvijas parāds un ir izveidojusies sabiedrības dziļa sašķeltība bagātajos un trūcīgajos, kuri nevis dzīvo cilvēku cienīgu dzīvi, bet gan balansē uz nabadzības robežas. Tautas kalpu atbildības izpratne sākas un beidzas ar rūpēm par savas labklājības celšanu uz Latvijas iedzīvotāju rēķina. Lai radītu stabilu ienākumu bāzi savas labklājības nemitīgai celšanai (tai skaitā deputātu un ministru algas palielināšana) viņi nesodīti nodarbojas ar dažādu Latvijas iedzīvotāju sociālo grupu klaju , nodokļu celšanu un turpina izsaimniekot valsts finanšu līdzekļus. Tas liecina tikai par to, ka daudziem tautas kalpiem nav nekādas morālās atbildības Latvijas iedzīvotāju priekšā. Šķiet, ka šādi tautas kalpi ir piešķīruši sev savdabīgu „izredzēto” statusu – „pašizredzētie”.

Savā ikdienas darbā daudzi tautas kalpi regulāri (iespējams arī to dara apzināti) pārkāpj Latvijas Satversmi un daudzu likumdošanas aktu prasības jo ir pārliecināti, ka viņus neviens nevar saukt pie atbildības. Arī Krimināllikums viņus nebiedē, jo viņi ir pārliecināti, ka tautas kalpu ieceltie „savējie” Latvijas tiesībsargājošajās institūcijās viņus spēs vienmēr pasargāt.

Cik ilgi ņirgāšanās par Latvijas iedzīvotājiem turpināsies???!!! Cik ilgi cilvēki Latvijā tiks pazemoti un diskriminēti???!!!

Atbilde ir vienkārša - tik ilgi cik ilgi iedzīvotāji pazemīgi pacietīs šo situāciju.

Vai nav gana?

Varu droši teikt, ka lielāka daļa Latvijas iedzīvotāju domā, ka pastāvošo politisko partiju valsts pārvaldes modeli ir jāmaina. Tikai ar to drosmi un gribēšanu sakārtot savu valsti latviešiem kā ir tā ir. Liela daļa tautiešu vēl aizvien cer, ka varbūt notiks brīnums un atnāks „gādīgs onkulis”, kurš būs drosmīgs un ierādīs „pašizredzētajiem” viņu īsto vietu un sakārtos Latviju.

Tās ir naiva cerība. Neviens nenāks. Ir vajadzīga pašu Latvijas iedzīvotāju aktīva rīcība savas Tēvzemes sakārtošanai. Tāpēc aicinu Latvijas patriotus apvienoties kopīgai cīņai pret tautas varas uzurpatoriem. Sagraut (demokrātiskā veidā bez vardarbības) „pašizredzēto” radīto visatļautības impēriju/valsti valstī var tikai pati tauta.

Ja gribi lai Tava dzimta, latviešu tautas nākošās paaudzes un Tavi līdzcilvēki dzīvotu sociāli taisnīgā un latviskā Latvijā - Latvijā, kurā katram tās iedzīvotājam tiek nodrošināta cilvēku cienīga dzīve, nevis balansēšana uz izdzīvošanas robežas, tad kļūsti par partijas „Tēvzemes mantojums” biedru un atsaucies lai kopā ar līdzīgi domājošajiem cilvēkiem panāktu taisnīguma uzvaru Latvijā.

Ja Tev ir atbildības sajūta par savas Tēvzemes un latviešu tautas likteni un esi gatavs ar savu darbu palīdzēt izveidot valsti, kurā galvenā pamatvērtība ir Cilvēks, tad nestāvi malā un kopā ar līdzīgi domājošajiem panāc latviešu tautas iesaistīšanu tautvaldības principa (valsts amatpersonu darba kontrole ir katra Latvijas pilsoņa pienākums) realizācijā pašvaldībās un valstī kopumā.

Papildinformāciju var saņemt rakstot uz e-pasta adresi – alfbu@inbox.lv, tevzemesmantojums@gmail.com,

Ar cieņu,

Partijas valdes priekšsēdētājs Alfrēds Buls

Izveido savu mājaslapu vai e-veikalu ar Mozello!