Likumproj. “Grozījumi Politisko partiju likumā” un tā pamatojums.
Likumprojekts “Grozījumi Politisko partiju likumā”.
Izdarīt Politisko partiju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2013, 222., 228. nr.; 2014, 25. nr.; 2016, 52. nr.; 2017, 70. nr.; 2020, 120 nr.) šādus grozījumus:
1.pants. Izteikt 26.panta 1. daļu šādā redakcijā:
“(1) Par partijas biedriem var būt 18 gadu vecumu sasniegušas personas, kuras ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas nav Latvijas pilsoņi, bet kas uzturas Latvijas Republikā un brīvi pārvalda valsts valodu. Persona vienlaikus var būt tikai vienas partijas biedrs.”
2.pants. Izteikt 26.panta 3. daļu šādā redakcijā:
“(3) Latvijā var darboties tikai tādas partijas, kurās ir ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu. Partijā, kurā ir vairāk par 400 biedriem, ne mazāk kā divām trešdaļām no visiem biedriem jābūt Latvijas pilsoņiem.”
Likumdošanas iniciatīvas (Likuma “Labojumi politisko partiju likums”) pamatojums.
Sagatavotā “Politisko partiju likums” labojumu mērķis ir nostiprināt valsts (latviešu) valodas lietošanu Latvijas politiskajā sistēmā.
Satversmes tiesa ir lēmusi, ka demokrātiskās līdzdalības valoda Latvijā ir valsts (latviešu) valoda. Tas nozīmē, ka politiskajam procesam ir jānotiek latviešu valodā, jo valsts valoda* veido kopēju informatīvo un demokrātiskās līdzdalības un diskusiju telpu visiem Latvijas pilsoņiem.
Lai stiprinātu Latvijas Republikas nacionālo drošību, demokrātijas procesus un valsts valodas lomu sabiedrībā ir nepieciešams noteikt to, ka Latvijā reģistrēto politisko partiju biedriem ir pienākums brīvi pārvaldīt latviešu valodu**.
Problēmas apraksts:
Dažās Latvijas politiskajā partijās joprojām ir liels skaits partijas biedru, kuri nepārvalda valsts (latviešu) valodu pietiekamā līmenī. Tas neveicina partijas biedru, kuri nepārvalda valsts (latviešu) valodu pietiekamā līmenī, izpratni par valstī notiekošajiem procesiem un traucē viņiem izprast politisko diskusiju būtību. Faktiski, valsts valodas nepietiekamās zināšanas ierobežo viņu līdzdalību Latvijas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, veicina informatīvās telpas sašķeltību un veicina Latvijai naidīgas ārzemju ideoloģijas apriti dažu politisko partiju biedru naratīvos.
Piedāvātās izmaiņas.
Ir jāveic sekojošas izmaiņas likuma “Politisko partiju likums” IV nodaļas (Partijas biedri) 26.panta (Partijas biedri):
(1) sadaļā:
sadaļas pirmo teikumu aiz vārdiem Latvijas Republikā ir jāpapildina ar vārdiem “un brīvi pārvalda valsts (latviešu) valodu.”
(3) sadaļā:
(3) sadaļas otro teikumu (Partijā, kurā ir vairāk par 400 biedriem, ne mazāk kā pusei no visiem biedriem jābūt Latvijas pilsoņiem.) ir jāsvītro.
(3) sadaļas otro teikumu ir jāizsaka sekojošā redakcijā – “Partijā, kurā ir vairāk par 400 biedriem, ne mazāk kā divām trešdaļām no visiem biedriem jābūt Latvijas pilsoņiem.”
Pamatojums – liels skaits Eiropas Savienības pilsoņu, kas nav Latvijas pilsoņi, bet kas uzturas Latvijas Republikā var virzīt Latvijai un latviešu tautai nepieņemamas idejas.
Ko sabiedrība iegūs no šīm izmaiņām?
Tiks stiprināta valsts valodas loma Latvijas politiskajos procesos. Tiks mazināta Latvijai un latviešu tautai naidīgo cilvēku ietekme Latvijas politikā. Tiks veicināta Latvijā dzīvojošo cittautiešu, kuri nepārvalda latviešu valodu, vēlme apgūt valsts valodu tādā līmenī, kurš nodrošinās viņiem iespēju pilnvērtīgi piedalīties Latvijas politiskajos procesos.
Politiskās partijas ‘Tēvzemes mantojums” likumdošanas iniciatīvas ( “Labojumi politisko partiju likumā”) kopsavilkums.
Satversmes tiesa ir lēmusi, ka demokrātiskās līdzdalības valoda Latvijā ir latviešu valoda. Tas nozīmē, ka politiskajam procesam ir jānotiek latviešu valodā, jo valsts valoda veido kopēju informatīvo un demokrātiskās līdzdalības un diskusiju telpu visiem Latvijas pilsoņiem.
Latvijas politikā pilnvērtīgi var darboties tikai tādi Latvijas pilsoņi, kuri brīvi pārvalda valsts valodu un ir lojāli Latvijai un ar cieņu izturas pret latviešu tautu, tās kultūru un valsts valodu.
Atsauces:
* - Satversmē noteiktā valsts valoda ir arī instruments, lai pilsoņi varētu cits citu saprast un piedalīties kopējā demokrātijas procesā. Satversmes tiesa lietā Nr. 2018-22-01, vērtējot valsts valodas lomu Latvijā, pamatoti norādījusi uz to, kāda neatsverama loma demokrātiskās iekārtas saglabāšanas kontekstā ir visu sabiedrības locekļu spējai brīvi komunicēt savā starpā un arī komunicēt ar valsts pārvaldes institūciju darbiniekiem.
- Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments lietā SA-1/2014 norādīja: "Lai pilsoņi varētu piedalīties demokrātijas procesā, tiem ir jāspēj saprast citam citu un jāspēj veidot kopēju politisku diskusiju platformu. Jābūt iespējai saprast valstī notiekošos procesus, izprast politisko diskusiju būtību."
** - "Brīvi pārvalda valsts (latviešu) valodu" nozīmē, ka persona spēj pilnvērtīgi un brīvi lietot latviešu valodu visās dzīves situācijās – sarunās, rakstīšanā, lasīšanā, domāšanā, uzsverot tās nozīmi sabiedrībā, kā noteikts Valsts valodas likumā. Tas prasa ne tikai vārdu zināšanas, bet arī izpratni par kultūru, normām un spēju pielāgoties dažādiem kontekstiem.
Ko tas nozīmē praksē:
Plaša leksika un gramatika: Spēja lietot dažādus vārdus un sarežģītas gramatiskās konstrukcijas.
Komunikācija dažādās jomās: Efektīva saziņa darbā, ar valsts iestādēm, ģimenē un sabiedrībā.
Kultūras un valodas atbilstība: Izpratne par valodas niansēm, idiomām un sociālajām normām.
Ilgtspējas nodrošināšana: Aktīva latviešu valodas lietošana, lai stiprinātu tās statusu, kā noteikts valsts valodas politikas pamatnostādnēs.
Šī prasība ir svarīga gan personīgajā izaugsmē, gan pilsoniskajā līdzdalībā, nodrošinot valsts valodas ilgtspēju.