Daudzi cilvēki maldīgi uzskata, ka līdz ar politisko partiju pārstāvju ievēlēšanu pašiem

iedzīvotājiem vairs nav jārūpējas par sabiedrības lietām un nav jākontrolē ievēlēto Tautas kalpu darbs, jo Tautas kalpi bez atrunām valsts pārvaldē īsteno demokrātijas principu.

Demokrātija (grieķu: δημοκρατία, demokratía; δῆμος, dẽmos — ‘tauta’, κράτος, krátos — ‘vara’) ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta (tiešā demokrātija) vai tās ievēlēti pārstāvji (pārstāvnieciskā demokrātija).

Mūsdienās pastāv galvenokārt pārstāvnieciskā demokrātija, kad tauta ievēlē pārstāvjus, kas gatavo un pieņem lēmumus tās vārdā. Demokrātijas svarīgākie principi ir Vienlīdzība, Brīvība un Taisnīgums.

- Vienlīdzība. Pēc savas būtības, vienlīdzības principa pamatā ir uzskats, ka pret vienādiem vai līdzīgiem gadījumiem ir jāizturas vienādi/ līdzīgi gadījumā, ja nav viena svarīga/objektīva iemesla to nedarīt. Tas nozīmē, ka sabiedrības interesēs Vienlīdzības princips var tikt ierobežots lai sabiedrībā kopumā tiktu ievērotas gadsimtiem ilgi izveidotās morālās un tikumības normas.

- Brīvība ir sociālu apstākļu un attiecību kopums, kas ļauj cilvēkam rīkoties un uzvesties pēc saviem uzskatiem. Pēc savas būtības Brīvība ir neatkarība no kādiem noteiktiem apstākļiem vai attiecībām. Daudzi cilvēki domā, ka brīvība = anarhijai. Anarhisti propagandē indivīda brīvību un nepakļaušanos un to, ka nav nepieciešama valsts iejaukšanās pilsoņu dzīvē un nav nepieciešama policija, prezidents, valstiskas organizācijas, likumi. Saprotamā valodā to sauc par Visatļautību. Bet vai tā ir Taisnība? Un vai tauta var izveidot savu valstisko veidojumu un ļaut katram tās indivīdam dzīvot Visatļautībā?

- Savukārt taisnīgums ir morālās pareizības princips, kas balstās uz ētiku, racionalitāti, kā arī dabas likumiem, reliģiju, taisnības tiesībām un principiem, kā arī godīgumu.

Pēc savas būtības Vissvarīgākais no visiem iepriekš nosauktajiem ir Taisnīgums.

Nevar noliegt to, ka Demokrātijas pamatvērtība ir indivīda brīvība. Bet ir skaidri jāapzinās, ka indivīda brīvība nevar pastāvēt pati par sevi, tāpēc ka indivīds nedzīvo uz šīs Zemes virsmas viens. Šādu indivīdu uz Zemes virsmas ir vairāki miljardi.

Latvijā ir krietni mazāk, bet cilvēku skaitam principā nav nozīmes. Nozīme ir cilvēku savstarpējo attiecību regulējumam un tam cik pārdomāti sabiedriskās dzīves (tai skaitā cilvēku individuālajās attiecībās) pārvaldīšanā ir integrēti iepriekš minētie demokrātijas principi.

Latvijā pastāvošā politisko partiju diktatūras Demokrātija gatava pieļaut jebkādas politiskās prostitūcijas hameleonu rotaļas, lai tikai kādam Sodomijas Izvirtības atbalstošajam Rietumu viltus demokrātijas aizstāvim nerastos aizdomas par izvirtušo cilvēku visu vēlmju, tieksmju, alku un interešu brīvības ierobežošanu. Spilgtākais piemērs ir Tautas kalpu nostāja homoseksuālisma jautājumā. Viņi cenšas tautas vairākumam uzspiest/pārvērst homoseksualitāti par īpašu subkultūru (Latvijas sabiedrībai neatņemamo sastāvdaļu), kas tiek kultivēta un uzstiepta jaunatnei, kura vēl nav morāli nobriedusi un tiecas izmēģināt visu jauno.

Apstākļos, kad latviešu tauta izmirst, Sodomijas izvirtību propaganda ir bīstama un tā ir definējama kā Valstiskais Apdraudējums.

Ja latviešu tautas Vairākums neatgriezīsies pie mūsu tautas garīgajiem pamatiem un morāles normām, diskusijām par to, kāda demokrātija mums derīgāka – parlamentārā vai prezidentālā, nebūs nozīmes, jo latviešu tauta draudēs Izmiršana. Ja latvieši grib izdzīvot tās radītās Valsts likumiem ir jāturas pie gadsimtiem pārbaudītām morāles normām, tikumības likumiem un latviskās dzīves ziņas. Tikai šāds ceļš ļaus tautai izdzīvot un sakārtot savu Tēvzemi.

Tikai tad latviešu tauta KOPDARBĪBĀ spēs panākt vienīgā latviešu tautai vissvarīgākā mērķa īstenošanu - 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas pirmās brīvvalsts (LR) 1922.gadā pieņemtajā Satversmē noteiktās LR demokrātiskās valsts iekārtas tiesiskās pēctecības atjaunošana un Latvijas valsts un latviešu tautas glābšanu no ilgstošās ekonomiskās, politiskās un demogrāfiskās krīzes. Tikai tad latviešu tauta kopīgiem spēkiem spēs panākt tautas labklājības izaugsmi, un aizstāvēt latviešu tautas tiesības dzīvot brīvā, sociāli taisnīgā un plaukstošā Latvijā, kurā ar aktīvu LR pilsoņu līdzdalību konsekventi tiek realizēts Tautvaldības princips - Valsts pārvaldes darba kontrole ir pilsoņu pienākums.

Latvieti – padomā! Vai tu gribi lai tavi bērni dzīvotu mūsdienu Sodomijā! Ja nē – tad palīdzi realizēt Latvijā Tautvaldības principu un piepildīt svarīgu mērķi – Sociāli Taisnīga un latviska Latvija.

Ar cieņu,

Alfrēds Buls (alfbu@inbox.lv)