Iesniegums Saeimai par grozījumiem Krimināllikumā nosūtīts.

Saeimas Prezidijam

Saeimas Juridiskajai komisijai

Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un Korupcijas novēršanas komisijai

no:

                                      Politiskās partijas “Tēvzemes mantojums”            

IESNIEGUMS

par grozījumu iesniegšanu Latvijas Republikas Krimināllikumā

Cienījamie deputāti!

Saskaņā ar Satversmes 100. un 104. pantu iesniedzu pārskatīšanai priekšlikumu paketi Krimināllikuma grozījumiem, kas paredz:

1) Kriminālatbildības noilguma atcelšanu valsts pārvaldes amatpersonām par noziedzīgiem nodarījumiem, kas radījuši būtisku kaitējumu valstij vai pašvaldībai.

2) Noilguma termiņa apturēšanu, ja kriminālprocess tiek kavēts apsūdzētā, viņa aizstāvja vai valsts amatpersonas prettiesiskas rīcības dēļ.

3) Noilguma sākuma brīža noteikšanu no noziedzīgā nodarījuma atklāšanas dienas, kas nepieciešams slēpto ekonomisko un finanšu noziegumu atklāšanā.

4) Amatpersonas individuālās kriminālatbildības nostiprināšanu, ja tā apzināti radījusi valstij vai pašvaldībai būtisku kaitējumu, neatkarīgi no izdarīšanas laika.

Grozījumu mērķis ir novērst situācijas, kurās ekonomiskie noziegumi – tai skaitā valsts līdzekļu izsaimniekošana, izšķērdēšana, nepamatota finanšu risku uzņemšanās, prettiesiski līgumi, kā arī valsts kapitālsabiedrību prettiesiska pārvaldība – paliek nesodīti noilguma vai procesuālu kavējumu dēļ.

Latvijas sabiedrībai būtisku zaudējumu piemēri – “Banka Baltija”, “Parex”, vairākas pašvaldību finanšu afēras – parāda, ka pastāvošais regulējums nav pietiekams, lai aizsargātu valsts finanšu intereses un sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.

Krimināllikuma grozījumu mērķis:

ir mazināt nesodāmību valsts pārvaldē, novērst ilgstoši neatklātu ekonomisko noziegumu slēpšanu un atjaunot sabiedrības uzticēšanos valstij.

Izmaiņas Krimināllikumā ļaus nodrošināt to, ka neviens valsts pārvaldes darbinieks nav augstāks par likumu, īpaši gadījumos, kad prettiesiska rīcība skar visu sabiedrību.

Lūdzu Saeimu izskatīt priekšlikumus likumdošanas kārtībā.

Pielikumā:

1.     LIKUMPROJEKTS “Grozījumi Krimināllikumā”;

2.     Likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” ANOTĀCIJA.

Ar cieņu,

Politiskās partijas “Tēvzemes mantojums”

valdes priekšsēdētājs

Alfrēds Buls

09.01.2026.

                                                                                      1.pielikums

LIKUMPROJEKTS “Grozījumi Krimināllikumā”

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15. nr.; 2000, 12., 13. nr.; 2001, 15. nr.; 2002, 11., 16., 22., 23. nr.; 2003, 10., 15. nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13. nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21. nr.; 2006, 1., 7., 22. nr.; 2007, 3., 15., 24. nr.; 2008, 3., 24. nr.; 2009, 13., 15., 21. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193. nr.; 2010, 178., 199. nr.; 2011, 99., 117., 148., 199. nr.; 2012, 202. nr.; 2013, 61. nr.; 2014, 66., 70., 105., 204., 214. nr.; 2015, 11., 34., 227., 235. nr.; 2016, 31., 59., 81., 254. nr.; 2017, 124., 132. nr.; 2018, 90., 210. nr.; 2019, 123., 130. nr.; 2020, 119.C, 178., 250. nr.; 2021, 12.A, 139., 221.A nr.; 2022, 76., 120., 220. nr.; 2023, 81., 123., 197., 251. nr.; 2024, 97., 119., 124., 196., 246. nr.; 2025, 102. Nr. ) šādus grozījumus:

1.pants.  Grozījumi Krimināllikuma 5. pantā

Papildināt 5. pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Noziedzīgi nodarījumi, ko izdarījusi valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli un radot būtisku kaitējumu valsts vai pašvaldības budžetam, uzskatāmi par slēptiem noziedzīgiem nodarījumiem šā likuma 56. panta izpratnē.”

2. pants. Grozījumi Krimināllikuma 56. pantā

Aizstāt 56. pantu ar šādu redakciju:

“56. pants. Kriminālatbildības noilgums

(1) Kriminālatbildības noilguma termiņš nosakāms saskaņā ar šā likuma vispārīgajiem noteikumiem.

(2) Ja noziedzīgais nodarījums raksturojams kā slēpts noziedzīgs nodarījums, noilguma termiņš sākas no dienas, kad par to kļuvis zināms izmeklēšanas iestādei vai prokuratūrai.

(3) Noilguma termiņa norise tiek apturēta uz laiku, kad kriminālprocess tiek kavēts apsūdzētā, viņa aizstāvja vai procesu virzošas valsts amatpersonas prettiesiskas rīcības dēļ.

(4) Par noziedzīgā nodarījuma atklāšanas dienu uzskatāms kriminālprocesa sākšanas fakts, kas fiksēts saskaņā ar Kriminālprocesa likumu.

(5) Par slēptiem noziedzīgiem nodarījumiem šā panta izpratnē uzskatāmi arī nodarījumi, ar kuriem izsaimniekoti, izšķērdēti vai citādi pretlikumīgi izmantoti valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļi vai manta un radīts būtisks kaitējums valsts vai pašvaldības budžetam.”

3. pants. Grozījumi Krimināllikuma 57. pantā

Papildināt 57. pantu ar jaunu otro punktu šādā redakcijā:

“(2) Noilgums neiestājas noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tie izdarīti mantkārīgā nolūkā un radījuši būtisku kaitējumu valsts vai pašvaldības budžetam.”

4. pants. Grozījumi Pārejas noteikumos

Papildināt Pārejas noteikumus ar jauniem pantiem šādā redakcijā:

„37. Šajā likumā noteiktās normas piemērojamas nodarījumiem, kuru kriminālprocesi nav izbeigti uz noilguma pamata līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

38. Normas par slēptu noziedzīgu nodarījumu noilguma sākumu piemēro tikai tajos gadījumos, kad nodarījuma slēptais raksturs objektīvi kavējis tā atklāšanu.”

                                                                             2.pielikums

Likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” ANOTĀCIJA

1. Problēmas būtība

Latvijā ilgstoši pastāvējušas situācijas, kur nozīmīgi korupcijas un finanšu noziegumi valsts un pašvaldību sektorā ilgstoši netiek atklāti, kriminālprocesi tiek vilcināti, noilgums iestājas pirms objekts tiek pienācīgi izmeklēts. Lielākie finanšu sabrukumi (“Banka Baltija”, “Parex”, privatizācijas shēmas u.c.) radījuši simtiem miljonu eiro zaudējumus valsts budžetam, tūkstošiem iedzīvotāju zaudētu uzkrājumu, ilgtermiņa demogrāfiskās un sociālās sekas.

Esošā noilguma sistēma nenodrošina taisnīguma principa ievērošanu, jo slēptus finanšu noziegumus bieži atklāj tikai pēc 10–20 gadiem.

2. Likumprojekta mērķis:

1) stiprināt amatpersonu atbildību;

2) novērst izvairīšanos no kriminālatbildības caur noilguma iestāšanos;

3) noteikt īpašu pieeju slēptiem finanšu noziegumiem;

4) nodrošināt atbilstību Satversmei un starptautiskajām tiesībām.

3. Risinājums

Likumprojekts paredz:

1)    Slēpto noziegumu regulējumu – noilgums sākas no atklāšanas brīža.

2)    Noilguma apturēšanu prettiesisku procesu vilcināšanas gadījumā.

3)    Noilguma neesamību smagiem budžetam kaitējošiem naudas atmazgāšanas noziegumiem.

4. Ietekme uz valsts budžetu

Pozitīva

– ļaus atgūt daļu nelikumīgi izlietoto līdzekļu;

– samazinās korupcijas rezultātā radītos zaudējumus;

– palielinās publisko institūciju uzticamību, kas netieši ietekmē investīciju vidi.

5. Ietekme uz sabiedrību:

1) Ļaus mazināt sistemātisku nesodāmības sajūtu valsts pārvaldē ,

2) aizsargās nodokļu maksātāju līdzekļus,

3) nodrošināt taisnīguma principa atjaunošanu.

6. Atbilstība Satversmei un ECT standartiem

Grozījumi:

1) neatceļ noilgumu vispārīgi,

2) paredz to sākumu no atklāšanas brīža tikai slēptiem nodarījumiem,

3) ievēro samērīguma principu.

Tie nodrošina atbilstību Satversmes 92. pantam un ECT judikatūrai.

SALĪDZINĀŠANAS TABULA (ESOŠĀ REDAKCIJA JAUNĀ REDAKCIJA)

NOSLĒGUMS

Šis likumprojekts:

1) ievērojami pastiprina amatpersonu atbildību,

2) novērš sistemātisku izvairīšanos no kriminālatbildības,

3) nostiprina tiesiskumu,

4) ir konstitucionāli drošs un starptautiski atbilstošs,

5) ļauj efektīvi izmeklēt un sodīt noziedzīgus nodarījumus, kas radījuši būtisku kaitējumu Latvijas valstij un tās budžetam.

Nav komentāru

Komentēt